Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
HELMŪTE Valentīna (Selga) – tēlniece.
Dzimusi 1928.10.07. Liepājā masieres un grāmatveža ģimenē. Beigusi Rīgas daiļamatniecības vidusskolu (1948) un LVMA Tēlniecības nodaļu (1955). Diplomdarbs Māte ar bērnu (vad. K.Zemdega).
No 1997 – 2002 dzīvojusi A i z p u t ē (Jelgavas ielā) un šo pilsētu atceras kā jauku un mīļu. Atmiņā Tebras grava, cilvēki, ar kuriem izveidojušies kontakti. Aizputes laikā novadpētniecības muzejā bijusi darbu izstāde (1997). 2002 pārcēlusies uz Liepāju, kur meitas – Ieva un Ārija - atguvušas tēva Ināra Helmūta māju. Liepājā 2008 bijusi viņas 80 gadiem veltītā jubilejas izstāde – tēlniecība un pasteļgleznojumi. (Mākslinieces radošais darbs gadu desmitiem saistīts arī ar pasteļglezniecību). Daudzi darbi atrodas muzeju krātuvēs un mākslas fondos.
Izstādēs piedalās kopš 1956. Mākslinieku savienības biedre (1958). Dekoratīvu kompozīciju un portretu autore. Viņas tēlniecības stilam raksturīgs spēcīgs vispārinājums, formas nogludinātība. Portretos uzsvērta statika, nogludinātu šķautņu ritms, lakoniski atklāti raksturīgākie portretējamā sejas vaibsti (R.Pauls, 1972; J.Zariņš, 1972) M I, LBV, &