M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ATVARA Austra (Bethere) – pedagoģe.

1923.09.06. Grobiņā – 2014.29.10. Liepājā. Apbedīta Liepājas Ziemeļu kapos.

Bērnība vadīta Grobiņas tuvumā esošajās vecāku mājās Turaidās 4 bērnu ģimenē. Mācījusies Grobiņas pamatskolā , ko absolvē 1938, K a z d a n g a s lauksaimniecības vidusskolā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlusies uz Rīgu. Dzīvojusi brāļa ģimenē, strādājusi grāmatvedībā, studējusi LVU matemātiku, par kuru interese bija pamodusies jau agrāk.

Augstskolu beidz 1951 un ar 1953 sāk skolotājas darba gaitas A i z p u t ē, strādājot gan A i z p u t e s vidusskolā, gan A i z p u t e s vakara vidusskolā, kas bija viņas pamatdarba vieta. Kādu laiku tajā veica arī mācību pārzines pienākumus. Attieksme pret darbu nopietna. Rūpīgi gatavojās stundām. Bija labs kontakts ar audzēkņiem. Sekmes neizpalika. Pat 2 viņas vakarskolas audzēkņi (Guntis Deksnis, Jānis Lange) ieguva godalgotas vietas republikas skolēnu matemātikas olimpiādē, kas starp vakarskolas audzēkņiem (vismaz A i z p u t e s vakarskolā ) gadījās visai reti.

Kopā ar skolotāju Rotu Saveļjevu piedalījās Skolotāju Avīzes izsludinātajā republikas mēroga matemātikas uzdevumu risināšanas neklātienes konkursā skolotājiem, kurš ilga gada garumā, un ieguva 3. vietu. Par pedagoģi nostrādāja 30 gadu, 1983 pensionējās.

Darba gados bijusi A i z p u t e s pilsētas deputāte, darbojusies arodbiedrībā.

Blakus tiešajam darbam interese par rokdarbiem. Darbojusies A i z p u t e s audēju kolektīvā Kamolītis, darinājusi segas, galdautus, dvieļus u.c. Būdama pensijā, apguvusi prasmi no klūdziņām darināt dažādas skaistas un dzīvei noderīgas lietas (grozus, šķīvjus, paplātes u.c.).

1995. gadā mantoja tēvoča māju Liepājā, pārcēlās no A i z p u t e s uz turieni un to kopā ar jaunāko dēlu (ģimenē 2 dēli) atjaunoja. Diemžēl mūža beigas viņai vairākus gadus nācās pavadīt gultā.

Ar savu dienasskolas klasi, kas skolu beidza 1958. gadā, saites nepārtrūka visu mūžu. Tā ieradās audzibnātāju sveikt viņas 80. dzīves jubilejā, arī izvadīt Aizsaulē.

Apbalvota ar vairākiem Goda un Atzinības rakstiem, piešķirts nosaukums LPSR Teicamnieks tautas izglītības darbā (1968).

Kolēģe R.Saveļjeva, A.Atvari raksturojot, saka: viņas mūža pamatā bija cilvēkmīlestība, sirdsgudrība, darba prieks un spēja citiem daudz kā laba dot. &

devider

A - alfabēts