Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
MĒTRA Imants – Dr. math., tiesību zin. bakalaurs
1943.07.07. Liepājā – 2010.12.04. Salaspilī. Apbedīts K a l v e n e s Pērbones kapsētā.
Dzimis Andreja un Līzes Mētru ģimenē kā vecākais bērns, kam vēlāk ir vēl divi brāļi un divas māsas. Bērnība vadīta tēva mājās K a l v e n e s pag. Mētrās. Beidzis K a l v e n e s pamatskolu (1957), pēc tam ar izcilību (zelta medaļu) Rudbāržu vidusskolu (1961). Pēc vidusskolas absolvēšanas dzīvojis Rīgā un Salaspilī. Studējis LVU Fizikas un matemātikas fak., ko beidzis ar kvalifikāciju matemātiķis-skaitļotājs (1966).
No 1964. strādājis ZA, ESTA zinātniskais līdzstrādnieks. Pētījis automātu teoriju (varbūtiskie automāti), informātikas sistēmas un ieguvis Dr. Math. (1975, 1992). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas studējis Policijas akadēmijā, kur ieguvis tiesību zinātņu bakalaura grādu (2000).
No 1992. darbs LR Pilsonības un imigrācijas departamentā, no 1998. – LR prokuratūrā, kur bijis skaitļošanas sistēmu analītiķis. Informācijas tehnoloģijas standartizācijas komitejas priekšsēdētājs (kopš 1994) un LITTA Likumdošanas darba grupas vadītājs (no 2000).
Pētījis un izzinājis sava dzimtā K a l v e n e s pag. vēsturi, ainavas, dižkokus (nedaudz materiālu glabājas Kalvenes bibliotēkā). Apkopojis krājumā aktualitātes Latvijas kultūrvēstures jautājumos, kas paredzēts kā Latvijas Policijas akadēmijas neklātienes nodaļas studenta referāts Latvijas kultūrvēsturē. Liepājas raj. laikrakstā Kursas Laiks savā laikā publicēts viņa raksts ar virsrakstu Tāds tīkams vārds – Kalvene, kam pats autors bija devis nosaukumu Par Kalvenes pagasta vēsturi, ainavām un dižkokiem.
Pats agrāk aktīvi sadarbojos ar Latvijas dižkoku saraksta apkopotāju Staņislavu Saliņu, sniegdams viņam ziņas par man zināmajiem Latvijas dižkokiem, kurus biju atradis savos daudzajos Latvijas apceļojumos. Esmu palīdzējis S.Rusmanim precizēt ziņas par manu dzimto pusi Kalveni un tās apkārtējām vietām Kurzemē. (Rakstā Darbi kultūrvēstures jomā Latvijā, 1995.01.10.)
&