Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
HOLŠTROMA Ilze (Manfelde) – muzeja vadītāja.
Dzimusi 1970.14.07. Kuldīgā. Bērnība un jaunība aizvadītas Alsungā, tādēļ sevi joprojām pieskaita pie suitiem. Ģimenē vēl auga brālis un māsa.
Beigusi Eduarda Upeslejas Alsungas vidusskolu (1988), skolas gaitas turpinātas Laidzes lauksaimniecības tehnikumā, ko 1990. gadā beigusi ar izcilību.
Pirmā darba vieta Kazdangas sovhoztehnikumā (vēlāk Kazdangas Profesionālā vidusskola) par grāmatvedi un kasieri. No 2003. – lietvede Kazdangas tehnikumā, amatu savienošanas kārtībā arī pasniedzēja, apmācot audzēknes personāla vadības un lietvedības zinībās. No 2004. neklātienē studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē Ekonomikas fakultātē, ko absolvē 2009. gadā.
Likvidējoties Kazdangas Profesionālajai vidusskolai (2009), tiek mainīts darba virziens – no 2010. sāk strādāt par Kazdangas muzeja vadītāju. Muzejam aizsākumi ir (tos ielicis Ernests Treimanis), bet darbs jāturpina, lai sakārtotu dokumentāciju un muzejs tiktu akreditēts. Tā darbība aktīva, tajā vienmēr kaut kas notiek. Tiek organizētas dažādas izstādes un pasākumus. No līdz šim muzejā paveikto pašai liels gandarījums par izdoto kompaktdisku „Sibīrijā trimdā sacerētās un dziedātās dziesmas no 1949”. – 1956. gadam” (2018).
Aktīvi darbojas Kazdangā izveidotajā biedrībā KODOLS, kuras mērķis - veicināt izglītības, tūrisma, kultūras un sporta pasākumus, dažādu interešu grupu attīstību un darīt vēl citas labas lietas pagastā.Viņa kārto tās grāmatvedību, raksta projektus un oiedalās to realizēšanā. Dziedājusi Kazdangas folkloras kopā. Vaļasprieki – ģitāras spēle, grāmatu lasīšana.
Izaudzinātas divas meitas – Santa un Gunta.
Apbalvota ar Kazdangas pagasta pārvaldes Pateicības rakstu „Par godprātīgu un apzinīgu darbuKazdangas pagasta pārvaldes un iedzīvotāju labā” (2014).
&