Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
LIEPIŅA Ilga , pseidonīms Nelle no Krotes – rakstniece.
Dzimusi 1959.14.02. Pirmie 20 dzīves gadi saistīti ar Kroti. Māte skolotāja, aizņemta darbā. Meiteni audzina vecmāmiņa, kas iemācījusi noteikt gaidāmos laika apstākļus un saprast dabas norises, kā arī strādāt rokdarbus. Augusi kā kluss lauku bērns. Nebija jau, kur izvērsties. Riņķī nebija neviena mana vecuma bērna. Kaut ģimenē vienīgais bērns, lutināta nav tikusi. Biešu ravēšana vasarā devusi fizisku rūdījumu. Lasījusi gan daudz, visu, kas nācis priekšā, bez kādas šķirošanas. Pati sevi raksturo ne kā cilvēku, kurš veido gramndiozus nākotnes plānus. Kā jau īsta kurzemniece, nekāda romantiķe neesot, bet dzīvi ņemot tādu, kāda tā ir. Esot aprēķina un prāta cilvēks.
Mācījusies Ata Kronvalda pamatskolā Krotē, pēc tam A i z p u t e s vidusskolā (beigusi 1976). Absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, kur studējusi celtniecību. Vēlāk strādā Olaines plastmasas rūpnīcā, bet, sākoties juku laikiem, nonāk Tukumā. Strādā Tukuma bibliotēkā, bibliotekāre. Precējusies ar elektriķi Jāni Katlapu. Triju dēlu – Imanta, Harija, Jāņa -māte.
Nokļuvusi Tukumā, izdomā mācīties pašdarbības teātra režiju (Mani tā sāka interesēt.) Kultūras koledžā, ko arī izdara un koledžu beidz. Vairākus gadus mācījusies pie psihoterapeita Viestura Rudzīša, apguvusi psihodrāmas metodi. Šīs mācības devušas pašapziņu, ļāvušas justies tik stiprai, lai varētu mesties iekšā literatūrā, ko arī izdarījusi. Jau pēc 50 dzīves gadu sasniegšanas pievērsusies vārda mākslai un sākusi rakstīt vecākā dēla (Imanta Liepiņa, žurnālista un vairāku grāmatu autora) ietekmē. Līdz 2015.gadam iznākuši trīs romāni, atšķirīgi kā tematikas, tā izteiksmes ziņā.
Pirmais publicētais darbs – R.Blaumaņa noveles „Purva bridējs” turpinājums – romāns Kumeļu sauks Delveris („Lauku Avīze”, 2013), kam seko Nāve stiprāka par mīlestību (romāns, „Zvaigzne ABC” , 2014) un Mana draudzene ēna („Lauku Avīze”, 2015). Darbi publicēti ar pseidonīmu Nelle no Krotes. Par šāda pseidonīma izvēli autore saka – tas, ka minēts Krotes vārds, tāpēc, ka bērnība vadīta šai vietā, bet Nelle esot pavisam brīvi izvēlēts vārds, tā viņai vienkārši labpaticies.
Paplašinot savu garīgo pasauli, apmeklējusi Rakstnieku savienības Prozas meistardarbnīcu, ko vadījis Guntis Berelis. Viņš par Ilgu Liepiņu saka – viņas rokraksts pārsteidz ar tā atšķirību. R.Blaumaņa „Purva Bridēja” turpinājums rakstīts samērā klasiskā, smagnējā manierē, bet ir cits darbs – šausmu stāsts, kura stāstījums – smalks un elegants. „Ilga var būt ārkārtīgi dažāda. Viņai piemīt mūsdienu rakstniekam milzīgi nepieciešama lieta – gan ironija, gan pašironija. Ilga pati ar ļoti kritisku aci spēj paskatīties uz saviem tekstiem.
Vaļasprieki: no vecmāmiņas mantotā pieķeršanās rokdarbiem (piedalās Engures Lietišķās mākslas studijā) un kordziedāšana. Uz ārzemēm parasti brauc kopā ar jaunāko dēlu Jāni, kurš labi prot angļu valodu.
Sestd., &