Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
PLEZERE Dzidra (Zīlīte) – IM Mācību metodiskā kabineta vadītāja.
1933.08.02. K a z d a n g ā – 2014.09.05. Skrīveros. Krēmēta.
Dzimusi K a z d a n g a s Pujēnu saimnieku ģimenē. Mācījusies Kazdangas pag. skolā (1941 – 47), A i z p u t e s vidusskolā (1947 – 51). Kad 1949 vecāki tiek izsūtīti uz Omskas apgabalu Sibīrijā, meiteni materiāli atbalsta mātes māsa, kas tajā laikā strādā Kazdangas kolhozā, kurš nosaukts Ļeņina vārdā. Vasaras brīvlaikā tur strādā arī Dzidra.
Agri modusies interese par literatūru pēc vidusskolas absolvēšanas viņu aizved uz LVU Filoloģijas fak. (1951 – 56). Ģimeni nodibina 1955, un turpmākās darba vietas maiņas saistītas ar vīra darba vietām.
1953 vasaras brīvdienās audzinātājas aizvietotāja Mārcienas bērnu namā. Pēc augstskolas beigšanas – ārštata scenāriste Rīgas TV studijā. Kad vīru pārceļ darbā uz Mālpili, viņa – latviešu val. skolotāja Mālpils vidusskolā, vēlāk paralēli arī pedagoģiskā kabineta vadītāja. No 1965, kad dzīvesbiedrs ir vecākais inženieris Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā, kas atrodas Skrīveros, viņa – skolotāja A.Upīša Skrīveru vidusskolā, kur vada arī kinoamatieru pulciņu. Ar 1967. janvāri skolu inspektore Stučkas raj. izglītības nodaļā. No 1972. turpmākās darba gaitas saistās ar jaunu mācību līdzekļu veidošanu Izglītības ministrijas Mācību un mācību kino metodiskajos kabinetos, kur 12 gadus vadījusi 160 mācību diafilmu un kinofilmu izgatavošanu.
Pensionējusies 1988. Dzīvoja Aizkrauklē. Vasaras pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas un īpašuma atgūšanas un atjaunošanas vadīja no tēva mantotajā īpašumā K a z d a n g a s Turaidās.
Būdama aktīva un radoša, bijusi arī režisore vismaz 20 kinoamatieru filmām viņas vadītajā A.Upīša Skrīveru vidusskolas kinoamatieru pulciņā un dzīvesbiedra Eduarda Plezera vadītajā toreizējā Stučkas raj. Pionieru nama kinoamatieru pulciņā. Filmas piedalījušās rajona, pēc tam zonas un republikas kinoamatieru filmu skatēs, demonstrētas arī ārzemēs. Labus panākumus abi guvuši arī tematiskajās republikas kinoamatieru filmu skatēs, it sevišķi humora un īsfilmu skatēs. Tuvojoties Jāņa Poruka 100-gadei, abi kopā Druvienas vecajā skolā uzņēmuši spēles kinofilmu Kauja pie Knipskas. Tā rādīta Latvijas TV (1971.okt.).
Ģimenē meita Iveta Plezere – Medene (dz. 1962), kura ar vīru Vidvudu Medeni vada folkloras raidījumus Latvijas Radio (Laikarata riti – Iveta, Greizie rati – Vidvuds). Ir 3 mazbērni, un arī mazmazbērni. K a z d a n g a s Turaidu īpašniece tagad ir Iveta Medene, un tajās dzīvo viņas dēls Ernests Medenis ar sievu un dēlu, kurš apmeklē Kazdangas bērnudārzu.
&