M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

AUSTRUMA Karmena (Osīte) – aktrise, kustību konsultante, režisore.

1938.07.04. Rīgā – 2015.03.12. Aizputē. Krēmēta Rīgā.

Dzimusi patērētāju kooperācijas (tirdzniecības) darbinieka un medmāsas ģimenē, kurā auga arī brālis. No tēva mantojusi nosodošu attieksmi pret dažādām nelikumībām un svešas mantas piesavināšanos. Mācības uzsāktas 1945 N.Draudziņas ģimnāzijā, no 2.klases – Franču licējā, bet pēc tā likvidēšanas Rīgas 55.pamatskolā, tad atkal N.Draudziņas ģimnāzijā. Tieši šīs lielās skolu maiņas dēļ sliktas atmiņas par skolu. Nav bijusi ne oktobrēns, ne pionieris, ne komjauniete. Pēc ģimnāzijas beigšanas mācās horeogrāfijas nodaļā. Beigusi E.Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu (1956), Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) Teātra fakultātes Aktieru nodaļu (1960) Sekojuši 6 darba gadi Rīgā. Bijusi LVK Teātra fakultātes skatuves kustību un deju pedagoģe (no 1960). 1966 nodibina ģimeni un pārceļas uz Liepāju, kur vīra darba vieta. Strādā Liepājas teātrī (1966 – 84). Iestudē kustības un dejas, patstāvīgi bijusi režisore 4 lugām. Nozīmīgu ieguldījumu devusi kustību režijā. Kopā ar režisoru A.Miglu veidojusi kustību un deju epizodes izrādēm ar Imanta Kalniņa mūziku (Marka Tvena Princis un ubaga zēns (1968), A.Dima Trīs musketieri (1970), A.Upīša Laimes lācis (1974). Iestudējusi dejas V.Blažeka, L.Rihmaņa Vecīši novāc apiņus (1971). Kustību režisore izrādēm M.Teteres Lielceļkroga ērmu stāsti (1976), L.Falla Dolāru princese (1978), M.Lengjela Nakts serenāde (1978) arī režisore J.Zeibolta Ūdens burbuļi (1980), R.Blaumaņa Trīnes grēki (1983). Režijas: T.Gabes Pelnrušķīte (1978).,J.Švarca Sniega karaliene (1980).

Kopš 1975, režisora Pētera Vīksnas aicināta, sākusi sadarbību ar A i z p u t e s dramatisko kopu, kaut sākotnējā nostāja bijusi: Es ar pašdarbniekiem nestrādāšu, un viss. Pirmā te iestudētā izrāde – Ž.Grīvas Somu pirts (1975). Uz Aizputi dzīvot pārcēlusies 1985, un visi turpmākie dzīves gadi saistīti ar šo pilsētiņu, kaut bijusi iespēja atkal strādāt profesionālā teātrī. Par spīti tiem, kas neticēja, ka tādā mazpilsētā kā Aizpute pašdarbnieki var tikt līdz Tautas teātrim, viņa to panāca. Jau 1986. notika tas, par ko daudzi brīnījās: K.Austruma bija sagatavojusi ansambli tā, ka ar R.Blaumaņa Indrāniem tas ieguva Tautas teātra (TT) nosaukumu (tas nozīmēja valsts finansējuma piešķiršanu). Luga tika izrādīta arī uz Drāmas/Nacionālā teātra skatuves. Kultūras ministrijas kolēģijas un Republikas Arodbiedrību Padomes prezidija lēmumā, starp citu, bija teikts: … kolektīvu vada profesionāla aktrise – režisore Karmena Austruma. Režisores iestudējumi vienmēr ir bijuši interesanti un aktuāli, un uzskaitīti iestudētie darbi. Dziļu cieņu pelnījis ne tikai režisores smalkais, cilvēku psiholoģijas pamatīgā izpētē balstītais darbs, bet galvenokārt tā cieņa un mīlestība pret katru ansambļa dalībnieku, cenšoties neapspiest katra individualitāti.

1986 sākās režisores sadarbība ar Moniku Zīli, kuru līdz tam pazina tikai kā žurnālisti. K.Austruma paņēma iestudēt viņas pirmo lugu Viena pieneņu svētdiena (1987), ko Liepājas teātris bija noraidījis. Savu otro lugu M.Zīle rakstīja, jau domājot par Aizputes TT, par lomām atsevišķiem aktieriem. Teātris bija ieguvis savu dramaturģi. Un tā tas bija daudzus gadus. Aizputes TT rakstīto lugu skaits sniedzas vairākos desmitos. Lai minam kaut nedaudzas: Divas nedēļas pie visa gatava, Visi ceļi ved uz Pločiem, Es ticu savai govij, Sunītis un viņa kauliņš, Viens raganīgs vīrietis, Upurēšana, Trīs košas dāmas, Trakiem zāļu nav u.c.

1983 režisore izveidoja arī bērnu un jauniešu dramatisko kolektīvu Vāverīte, iesaistot uzvedumos arī pieaugušos tēlotājus, jo uzskatīja: tas satur kopā kolektīvu un disciplinē bērnus. Tiem iespēja vērot lielo aktieru attieksmi pret uzticēto lomu un izvirzīto uzdevumu. Tapa uzvedumi: A.Brigaderes Maija un Paija, Sprīdītis, Antona Bīnes Zelta cimdiņi, Dž.M.Berija Pīters Pens, E.Grāmatnieces Pelnrušķītes kurpīte. Vāverīte darbojās līdz 1991.

Kopš 1991, kad pirmoreiz Latvijā notika Pasaules latviešu teātra svētki, aizputniekiem izveidojās sadarbība ar Adelaidas Latviešu teātra ansambli, ko uz dzimteni bija atvedis tā režisors un lugu autors, kādreizējais aizputnieks Miervaldis Bumbieris. Jau iepriekš bija notikusi režisores sarakste ar viņu, tika iestudēta arī viņa komēdija Svētki Kukubarrā.

Aizputes Tautas teātrī režisore iestudējusi galvenokārt latviešu autoru darbus. Bez jau nosauktajiem var minēt A.Brigaderes Princese Gundega, M.Zīverta Cilvēks grib dzīvot, Zaļā krūze, Vara, Kā zaglis naktī, Āksts, Minhauzena precības, P.Putniņa Ar būdu uz baznīcu, Anšlāva Eglīša Bezkaunīgie veči. Kopumā līdz 2014. iestudēts ap 80 dažādu autoru darbu.

Atjaunotajā Latvijā valsts vairs amatieru teātrus nefinansē, un, tikai pateicoties Aizputes pilsētas, tagad - novada domei, teātris vēl pastāv. Agrāk teātris bieži ar izrādēm braukāja pa Aizputes apkārtni, iepazīstinot ar saviem iestudējumiem. Tagad finanšu trūkuma dēļ tas vairs nav iespējams. Nav iespējams arī citus uzņemt pie sevis. Un tomēr – savu kolektīvu režisore nepamet un savu bagāto zināšanu pūru atdod saviem aktieriem un bagātina pilsētas kultūras dzīvi vismaz ar 2 jauniestudējumiem gadā (agrāk vismaz 4), no kuriem viens parasti tiek sagatavots brīvdabas uzvedumam Jāņos. Tajā iesaistīts arī tautisko deju kolektīvs.

K.Austruma režisējusi arī uzvedumus Aizputes ielu svētkiem, kas bijuši Kuldīgas (1996), Kalvenes (1997) , Atmodas (2000) , vecpilsētas – Jāņa, Pasta, Katoļu (2001)   un Liepājas (2003)   ielām.

Brīvajā laikā labprāt darināja rokdarbus, minēja krustvārdu mīklas un strādāja dārzā. Par šo pēdējo vaļasprieku teica: Ja es nebūtu tā, kas tagad esmu, noteikti būtu dārzniece.

Pēdējais darbs, pie kā K.Austruma strādāja 2015.gadā un kas palika nepabeigts, - M.Zīverta Ķīnas vāze (Iestudējumu novest līdz galam uzņēmās režisors Jānis Muižnieks). Godinot mūžībā aizgājušo ilggadējo režisori, 2016.03.02. A i z p u t e s Kultūras namā notika K.Austrumai veltīts piemiņas pasākums Dzīve ir teātris (sarunas un atmiņas).

Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1997), apbalvota ar Aizputes novada domes Goda rakstu (2013) par radošu ilggadīgu, mērķtiecīgu un nesavtīgu darbu Aizputes Tautas teātra attīstībā.     TK, VE, &

devider

A - alfabēts