M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BAZONS Indriķis (Heinrihs, Johans, Mateušs) – pedagogs, Piektā gada dalībnieks.

1874.28.02. Nurmuižas>Laucienas pag. – 1960.10.07. Jelgavā. Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.

Mācījies Kuldīgas skolotāju seminārā (1890 – 95), bet diplomu saņēmis tikai 1897 kā sodu par latviešu literatūras lasīšanas veicināšanu. Bijis skolotājs Kuldūīgas Griķu-Kalnmuižas pag. skolā (1895 – 97), pēc tam A i z p u t e s pag. skolā (1897 – 1905). A i z p u t e s gadi kā visas tautas, tā Bazona dzīvē ļoti spraigi, piesātināti. Te viņš sastop un sadraudzējas ar vetārstu, jaunstrāvnieku Ādolfu Herteli, kas savu pasaules uzskatu veidojis Tērbatas universitātes literāri zinātniskās sabiedrības atmosfērā.. Vēlāk viņi kļūst arī svaiņi, jo 1904 Bazons apņem par dzīvesbiedri A.Herteļa sievasmāsu (viņu brālis Fridrihs Vesmanis – vēlākais Latvijas 1.Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas sūtnis Anglijā, senators). A i z p u t ē, kur 20.gs. sākumā valda tipisks kārkluvācietības gars, viņi kopā ar citiem dibina A i z p u t e s Latviešu biedrību (1904), veido latviešu sabiedrisko dzīvi, nodibina Krājaizdevu sabiedrību (krājkasi), kas ātri iegūst lielu popularitāti un palīdz vietējiem iedzīvotājiem kļūt saimnieciski patstāvīgākiem, līdz ar to politiski neatkarīgākiem. Visi pasākumi veikti stingri likumīgi. Aug vācu nepatika pret latviešu gara atmodas aktīvistiem. 1905. Aizputē plašs laukstrādnieku streiks, tautas sapulces. A.Hertelis un I.Bazons nepiedalās aktīvākajās revolūcijas izpausmēs. Abi gan darbojas A i z p u t e s apriņķa rīcības komitejā. 1905. gada decembrī Ā.Hertelim, skolotājiem Zingbergam, Bazonam, Skudrītim un K a z d a n g a s saimniekam Jubertam paziņots – trīs dienu laikā Kurzeme jāatstāj. 16.decembrī norisinās tā sauc. Aizputes karš. Jau no Kurzemes (pēc dažām ziņām – no Baltijas) izraidītais I.Bazons vēl uzturas pagasta skolā, kur pēc viņa ierodas dragūnu patruļa. Dzīvesbiedre viņu noslēpj pagrabā. Pēc neveiksmīgas skolas ēkas pārmeklēšanas dragūnu patruļa promejot skolu aizdedzina, bet dzīvesbiedrei izdodas atvērt pagraba durvis un vīru izlaist. Glābts! Abi svaiņi dodas uz Vesmaņu dzimtas mājām Rundāles Kraukļos, kur rod īslaicīgu patvērumu. Tālāk ceļš ved uz Lietuvu, kur arī abu ceļi šķiras.

I.Bazonam sākas ilgi slēpšanās gadi Krievijā. Izvēlējies pieņemtu vārdu Cīrulis, viņš dzīvo dažādās vietās –Tomskā, Baku, Harkovā. Pamanot kaut mazākās briesmas, dzīvesvieta tiek tūdaļ mainīta. Tas arī viņu glābj no Ā.Herteļa traģiskā likteņa. Savos piespiedu klejojuma gados strādā dažādus darbus. Bijis arī skolotājs Baku Naftrūpnieku elementārskolā (1907 – 11), Harkovas pilsētas draudzes skolā pie Bergenheima fabrikas (1913 – 20).

1920 rudenī kopā ar sievu un dēlu atgriezies Latvijā. Dzīvo Kraukļos, palīdz sievastēvam lauku darbos. No 1922 – 39 skolas pārzinis Vilces pamatskolā. Šai laikā atkal aktīvi darbojas – vada krājaizdevu sabiedrību, skolā dibina stīgu un pūtēju orķestri. Pensionējas (1939). Pārceļas uz dzīvi Jelgavā, kur iegādājas māju.

Ģimenē dēls Vilis, beidzis LU.

Indriķis Bazons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.     &

B - alfabēts