M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BERGA Jolanta (Ričika) – muzeja darbiniece, TIC vadītāja.

Dzimusi 1963.06.03. Jelgavā frēzētāja un skolotājas ģimenē, kurā auga arī divi brāļi.

J.BergaBeigusi Jelgavas 1.vidusskolu, studējusi LLA Ekonomikas vadības un organizācijas fak. (1981 – 86). Darba gaitas sākusi A i z p u t e s PMK-16, kur strādājusi par ekonomisti, pēc tam juristi, tad 7 gadus veltījusi tikai ģimenei, audzinot 2 meitas. Īsu brīdi Aizputes vidusskolā mācījusi vācu valodu. Kad 1999. gadā izsludināts konkurss uz Aizputes novadpētniecības muzeja (kurš no Kuldīgas ielas pārgāja uz pastāvīgām telpām Skolas 1) vadītāja un TIC vadītāja vietu, konkursā uzvarējusi un stājusies (ar 1999.15.09.) pie muzeja iekārtošanas, pārņemot vadību no D. Kopštāles. Visu sāku no nulles. Man ierādīja jaunas telpas, kuras vajadzēja atremontēt. Vācu muzeja eksponātus un tos sistematizēju, veidoju dažādas ekspozīcijas. Tas viss mani aizrāva, jo palīgā nāca ne vien Aizputes pašvaldība, bet arī cilvēki, kuri nesavtīgi iesaistījās šajā procesā. Es varēju strādāt tā, kā uzskatīju par pareizu.

Bez novadpētniecībai atvēlētajām telpām ar pastāvīgo ekspozīciju (veidojusi māksliniece Ilze Spīre) muzejā ir arī plašas, labiekārtotas izstāžu zāles (2 telpas), kur regulāri tiek rīkotas dažādas izstādes.

Kvalifikācija tikusi celta ES Leonardo da Vinči Mūžizglītības projekta ietvaros Magdeburgā Vācijā (2011) un turpināta dažādos Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas tālākizglītības kursos.

Paralēli darbam muzejā strādājusi arī par ārštata autori Liepājas raj. laikrakstā Kursas Laiiks (2000 – 05). Bijusi Aizputes pilsētas pēdējā sasaukuma domes deputāte (2005 – 09). Sabiedriskā kārtā sadraudzības biedrības Aizpute – Švercenbaha (Šveice) prezidente (no 1998.05.01.) Izveidojoties Aizputes novadam (2009), pakāpeniski sadraudzības kontakti starp Aizputes novadu un Švercenbahu ir pārauguši pašvaldību līmenī.

Vaļasprieki – kalnu slēpošana, aerobika, peldēšana, svešvalodu apguve, ceļošana. Interesē vēsture, kultūra. Vadās no atziņas: dzīvē nav nejaušību. Viss, kas ar mums notiek, notiek tikai uz labu. Moto: Ar gaišu prieku pa dzīvi.   &

devider

B - alfabēts