M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BERĢIS Sīmanis – sabiedrisks darbinieks, rakstnieks.

1887.29.09. Skrundas pag. – 1938.28.02.Maskavā.

Dzimis laukstrādnieku ģimenē. Beidzis A i z p u t e s pilsētas skolu. 1903. iesaistījies sociāldemokrātu organizācijā, aktīvs 1905.gada propagandists un cīnītājs Aizputē, Liepājā, Skrundā. 1906 emigrējis uz Austrumprūsiju, no 1907 – ASV. Sākumā mežstrādnieks, vēlāk virpotājs Bostonā, kur beidzis vakara tehnisko institūtu. Iesaistījies dažādos amatos ASV strādnieku kustībā. Laikrakstā Strādnieks (Bostonā) publicē tulkojumus, recenzijas un savus pirmos literāros mēģinājumus (dram. skice Viņi uzvarēs, 1912). Sarakstījis lugas Riežu pļāvēji 1.variantu (pazudis).

Pēc 1917. februāra revolūcijas atgriezies Latvijā. 1917 – 18 LSD Rīgas komitejas loceklis, priekšsēdētājs. 1919. Rīgas strādnieku deputātu padomes un LKP Rīgas komitejas priekšsēdētājs, strādnieku bataljona, vēlāk 5. strēlnieku pulka komisārs. LKP CK loceklis. 1918.V un līdz 1919.I un no 1920 darbojies Padomju Krievijā dažādos vadošos amatos. 1930 – 37 strādājis ārzemju tirdzniecības sistēmā Anglijā un Maskavā. Žurnāla Celtne redkolēģijas loceklis (1929 – 31, 1934), Vissavienības padomju rakstnieku I kongresa (1934) delegāts, PSRS RS biedrs (1934). Represēts 1937, nošauts un apbedīts Butovas poligonā Maskavā. Reabilitēts pēc nāves.

ASV un Padomju Savienībā sarakstītie stāsti apkopoti krājumā Apsūbējis kalns (1929). Sižets un tipi to saista ar romānu Ziemeļu pionieri (1934, 1957). Nepabeigts romāns Sarkanās kazarmas. 1927 iesākts , bet nepabeigts prozas cikls Izvagotais lauks un Ķiršu ziedi. Sarakstīta luga par 1905 – Riežu pļāvēji (1926, teātrī 1934). Darbojies literatūras kritikā, rakstījis trāpīgus feļetonus par padomju sadzīvi, tulkojis Dž. Londona, M.Gorkija u.c. autoru darbus.   LRB

devider

B - alfabēts