M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BERGMANIS Andrejs – pedagogs un literāts.

1810.08.12. C ī r a v ā – 1869.21.03. C ī r a v ā

Dzimis Cīravas pagasta Kalneniekos saimnieka ģimenē. 9 gadu vecumā sācis mācīties pie Cīravas draudzes mācītāja J.K. Voltera. Kalps, dārznieks. Kad mācītājs vienojās ar vietējo baronu Gustavu Manteifeli par skolas atvēršanu sava pagasta zemnieku bērniem, ar barona atbalstu mācās Austrumprūsijā, Maz-Deksenes skolotāju seminārā (1931.II – 1832.XI). No 1833. strādā par skolotāju C ī r a v a s – Dz ē r v e s latviešu skolā, kur līdz 1843 sagatavojis arī ~ 25 pirmos Kurzemes pagastu tautskolotājus (A.Spāģi, E.Dinsberģi u.c. ievērojamus latviešu kultūras darbiniekus).

Pirmā publikācija – tulkots dzejolis Tas žēlsirdīgs bagātais laikrakstā Latviešu Avīzes 1830.03.04. Tulkojis no vācu valodas virkni dzejoļu, kurus tāpat kā savus rakstus par skolām, audzināšanas jautājumiem un sēriju Vectēvu sakāmvārdi (1838 – 40) publicē Latviešu Avīzes, Tas Latviešu Ļaužu Draugs u.c. Latviešu Avīzēs ievietotas 25 Bergmaņa no Vācijas sūtītas vēstules (1831) un patriotisks raksts Maniem brāļiem, kuriem kā rekrūšiem savu dzimteni jāatstāj. Sekmējis latviešu grāmatu izplatīšanu, iekārtojot Cīravā komisijas tirdzniecības noliktavu.

Par skolotāju nostrādājis 36 gadus. Bergmanis nepiederēja pie tiem cilvēkiem, kas veidoja 19.gs. 60. gadu jaunlatviešus. A.Spāģis par viņu: Skolotājs kā cilvēks bija priekšzīmīgs, bet skola par tādu nav atzīmējama. Un tā kā A.Bergmanim pašam nebija progresīva gara, tad viņš tādu nevarēja dot arī saviem audzēkņiem. Bet viņš iedeva zināšanas. Lielāku sabiedrisku asumu un kritiskāku skatu uz savas tautas posta pilno dzīvi viena daļa audzēkņu ieguva citā vietā.

Par viņu kā dzejnieku Ludis Bērziņš: Bergmanis pieder pie tās pieticīgās dzejnieku paaudzes, kam labas gribas bija diezgan, bet spēka par maz un paškritikas it nemaz. Atstājis 3 klades ar dzejoļiem.

Rakstnieks Gunārs Janovskis stāsta, ka viņam pa mātes līniju ir tāla radniecība ar A. Bergmani.

Kopš 1976 Dzērves parkā kādu ozolu I.Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa nosaukusi Bergmaņa vārdā: Pašas oktobra beigas. Dzērves skolas parkā izraugāmies ozolu Andrejam Bergmanim un nosaucam to par Andreju. Šis nav no latviskajiem ozoliem. Arfveidīgs, introducēts. Bet arī Bergmanis, viņa laiks un viņa skola ir puslatviski, vācu kultūras iestādīti. Kā šis ozols. Ar to mums jāsamierinās. Tas mums jāapzinās. Tā ir mūsu robežvēsture.  LRB, &

devider

B - alfabēts