M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BĒRZIŅŠ Juris Viesturs – zootehniķis, kolektīvās saimniecības vadītājs.

Dzimis 1934.14.o3. Daugavpilī, kur tēvs, kurzemnieks, nonācis darba dēļ. Pēc kara ģimene atgriezusies Kurzemē – Saldus raj. Sātiņu pagastā.

Pamatskolu beidzis Kuldīgā, kurai sekojis Saldus zooveterinārais tehnikums, ko absolvē 1953.

Pirmā darba vieta neilgu laiku K a l v e n ē , veterinārajā iecirknī, jo sekojis iesaukums karadienestā. Pēc dienesta nonācis C ī r a v ā (1956) – zootehniķis kolhozā 9.janvāris. Sākumā dzīvojis Vārpu mājās, pēc tam Skuirās. Seko norīkojums uzņemties kolhoza Jaunā dzīve priekšsēdētāja pienākumus. Pēc kolhozu apvienošanas iecelts par paju sabiedrības priekšsēdētāju. Šo darbu veicis līdz tās likvidācijai (1996.20.12.).

Darba apstākļi kopsaimniecībā tās sākuma gados – tāpat kā citur Latvijā – smagi. Stabils finansiālais stāvoklis izveidojies tikai 80. gados. Tad uzcelts bērnudārzs, pamatskolas sporta zāle, kolhoza kantoris. 80. gadu vidū uzsākta naglu, polietilēna plēves, plastmasas cauruļu ražošana, celtas Līvānu mājas, vairākas daudzdzīvokļu ēkas

Arī ģimenei priekšsēdētājs sarūpējis savu māju Cīravā – Veldzes ar 2 ha lielu saimniecību. Ar dzīvesbiedri – arī zootehniķi pēc specialitātes – kopā nodzīvoti 53 gadi. Pats – Liepājas rajonā visilgāk amatā bijušais kolhoza priekšsēdētājs – 33 gadi.

J.Bērziņš – arī Liepājas rajonā pazīstams sportists un sporta dzīves atbalstītājs. Sportojis kopš bērnības (bumbu spēles).Sports aizvedis uz Eiropas čempionātu Tamperē (Somija), pabūts Zviedrijā, Igaunijā. Arī vēlākajos gados aktīvi darbojies veterānu sportā, kā arī visu laiku atbalstījis sporta aktivitātes.

Visu savu dzīvi esmu strādājis ar vecāku ieaudzinātu pienākuma apziņu. Esmu mēģinājis saprast cilvēkus un darīt labu, cik manos spēkos.

Apbalvojumi: Za trudovuju dobļesķ (medaļa, 1966), Znak početa (ordenis, 1973), Komunistiskā darba teicamnieks (1973), LPSR Teicamnieks tautas izglītības darbā (par uzcelto sporta zāles piebūvi Dzērves skolai), Darba veterāns (medaļa, 1984), 1991 barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Latvijas Sporta veterānu sabiedrības Goda biedrs.

Miris 2007.27.10. Cīravā, apbedīts Cīravas lapos.   GL, &

devider

B - alfabēts