M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BORIS* Oto – pedagogs, kordiriģents.

*Uzvārdu devis Asītes barons Baggesof Boo.

1909.24.10.Embūtes pag. – 2004.17.11. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.

Dzimis Embūtes Brūveros sešu bērnu ģimenē, kurā auguši 3 dēli. Mācības sācis Embūtes 5-klasīgā pamatskolā. 6.klasi beidzis Bātas 6-klasīgajā pamatskolā. Pēc tēva vēlēšanās iestājies Jelgavas skolotāju seminārā, kur mācījies līdz 1932.

Pirmā darbavieta – skolā, kuru pats absolvējis, - Embūtes skolā. Stājies sava pensijā aizejošā skolotāja vietā. Strādā tikai 2 skolotāji. Viņš rosīgi darbojas pagasta sabiedriskajā dzīvē: dzied Embūtes izglītības biedrības Nākotne jauktajā korī, piedalās teātra trupā, spēlē vijoli, kopā ar audzēkņiem izveido mazu orķestri, nodibina vīru dubultkvartetu un ar saviem priekšnesumiem kuplina ne vien pašu, bet arī apkārtējo pagastu dzīvi.

Pēc 3 gadu darba uz gadu iesaukts armijā. Dienējis 2.Ventspils kājnieku pulka instruktoru rotā, apmāca Latgales puišus, kam trūcīga izglītība un kas nepārvalda latviešu valodu. Uzdien līdz kaprālim. Tiek norīkots uz kara skolu Rīgā virsnieka vietnieka dienesta pakāpes iegūšanai. Mēnesi pirms dienesta beigām viņu gatavojas pārcelt kādā jaunā pamatskolā par pārzini. Var izvēlēties starp Rucavu, Nīcu un Gaviezi. Izvēlējies pēdējo.

1936 oktobrī sācis darbu jaunajā skolā, kur nodarbināti 4 skolotāji. Ir tās pirmais pārzinis. Daudz paveicis skolas materiālā stāvokļa uzlabošanā , kā arī tās sabiedriskās aktivitātes atraisīšanā. Ir koris, teātra trupa (vada režiju un arī pats spēlē), sporta pulciņš, darbojas mazpulks, skolēnu koris. 1937 skola iegūst nosaukumu Jāņa Zālīša 6-klasīgā pamatskola. Šie pēdējie 3 gadi – kā pats atzinis – laimīgākie mūžā.

Otrā pasaules kara beigās speciālas krievu armijas vienības ar suņiem iet no mājas uz mājuun savāc visus vīriešu kārtas pilsoņus. Filtrācija. 1945.02.06.sastūķētajā lopu vagonā arī viņam sākas ceļojums, kas beidzas 11.jūnijā Karēlijā pie Baltās jūras kanāla atjaunošanas darbiem. Kad pēc pusotra gada atlaisti mājās, vara apsolījusi, ka vairs neaiztikšot, jo savu vainu jau esot izpirkuši.

Sācis strādāt Gaviezes lauksaimniecības biedrībā (skolā jau vairs neatļāva!), bet pēc nepilna gada (1948.14.06.) apcietināts no jauna. Sācies ceļš pa PSRS cietumiem un pārsūtīšanas punktiem, kas beidzies Vorkutas 7. šahtā. Sākumā notiesāts uz 25 gadiem, kas vēlāk izmainīts uz 12, 5.

No izsūtījuma atgriezies 50.gadu beigās un apmeties uz dzīvi A i z p u t ē. Pieņemts darbā MFR Kurzeme galdniecības cehā (vēlāk cehs pievienots jaundibinātajam Sadzīves pakalpojumu kombinātam).Zinot, ka skolotājus sagatavoja arī kordiriģēšanā, uzaicināts atjaunot un vadīt pajukušo rūpnīcas kori. Šo darbu veicis gadus 10, kad, pasliktinoties veselībai, nācies aiziet pensijā un arī šo darbu pārtraukt. Bijis jauktais koris, strādājis arī ar vīru dubultkvartetu, sieviešu sekstetu u.c. muzikālām vienībām. Sagatavojis ~ 20 dziesmu. Koncertējuši ne vien pašu mājās, bet arī Kurzemē, Jūrmalā, divreiz viesojušies Tallinā, vienreiz Viļņā un Palangā. Uzņēmuši korus arī pretvizītē.

Mūža beigās uzrakstījis atmiņas par izsūtījumā pavadītajiem gadiem Zem Ziemeļblāzmas krusta (2002; atrodamas A i z p u t e s pilsētas bibliotēkā).

Ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā (1999) par aktivitāti pilsētas kultūras un sabiedriskajā dzīvē.   IK, &

devider

B - alfabēts