Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
BRĪVZEMNIEKS Fricis (īst. v. Fricis Treilands) – tautiskās atmodas darbinieks, folklorists, literāts, izglītības darbinieks.
1846.01.11. R o k a i ž o s – 1907.15.09. Ropažos, apbedīts Rīgā Lielajos< Ģertrūdes kapos.
Dzimis vairs neesošā R o k a i ž u krogā (tagad ietilpst K a z d a n g a s pagastā) kā krogus nomnieka un sedlinieka dēls. Bērnība un jaunība saistīta ar A i z p u t i un tās apkārtni. Pirmo izglītību ieguvis skolā, kas atradusies Rokaižu muižā. Mācījies A i z p u t e s apriņķa skolā (1859 – 62), beidzis Gorku mērniecības skolu Krievijā (1867). Strādājis mērniecības kancelejā Maskavā (1867 – 68). Kopā ar K.Valdemāru un K.Baronu organizējis Maskavas latviešu kultūras dzīvi. Kā brīvklausītājs apmeklējis vēstures un tautsaimniecības lekcijas Maskavas universitātē. No 1872 mājskolotājs Ivanovozņesenskā, no 1873 vācu valodas skolotājs Rjazaņas proģimnāzijā, 1875 – Maskavas 2. proģimnāzijā, 1876 – 87 Maskavas 1. ģimnāzijā. Darbojies Maskavas universitātes Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrībā, lasījis referātus par latviešu folkloru, organizējis tautas dziesmu vākšanu un apkopošanu. Biedrības rakstu krājumos publicējis > 1000 latviešu tautas dziesmu ar tulkojumu krievu valodā un paskaidrojumiem (1873), arī sakāmvārdus, mīklas un buramvārdus (1881). 1882 piešķirta Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas biedrības lielā sudraba medaļa. Krievu valodā tulkoto latviešu tautas pasaku kopojums, kas publicēts izdevumā Sborņik materialovpo etnografii (Etnogrāfijas materiālu krājums) un krājums Mūsu tautas pasakas (abi 1887) ir pirmie izdotie latviešu pasaku krājumi.
1887 Brīvzemnieks atgriezies Latvijā, bijis tautskolu inspektors Kuldīgā un Liepājā. No 1889 dzīvojis Rīgā. Veicinājis latviešu valodas nozīmes nostiprināšanu Latvijas skolās, jaunu bibliotēku dibināšanu.
Dzejoļus publicē no 1871. Dzejai raksturīgs patriotisks patoss. Vairāki dzejoļi kļuvuši par dziesmu tekstiem (Daugavas laivinieku dziesma, komp. Baumaņu Kārlis, A.Ore, J.Vītols, Atkal pie Ventas, komp. J.Vītols). Tulkojis N.Gogoļa darbu Tarass Buļba (1877), atdzejojis un lokalizējis vairākus krievu un vācu dzejnieku darbus (F.Šillera Pulksteņa dziesma, I.Krilova Sisenis un skudra u.c.) Kopā ar K.Valdemāru, A.Spāģi, K.Kalniņu, I.Laubi sastādījis Krievu – latviešu – vācu vārdnīcu (1872). Periodikā publicējis apceres par A.Spāģi (1872), A.Kronvaldu (1887).
F.Brīvzemnieka Raksti 1. – 4. Rīgā 1909 – 14.
Dzimto māju vietā piemiņas akmens (1982.17.09.), piemiņas plāksne pie mājas Aizputē, Kalvenes ielā (1989 Dzejas dienās septembrī), Kazdangas sovhoztehnikums nodibināja F.Brīvzemnieka prēmiju (1988, piešķirta M.Birzniecei 1988 un 1991 A.Cērmanei). 1996 nodibināta F.Brīvzemnieka balva folkloristikā. LE, Evp, &