M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

BRŪKLE Mirdza (Leja) – valsts pārvaldes un saimnieciska darbiniece.

1945.17.07. Kuldīgas raj. Basu c. – 2012.29.03. A i z p u t ē, apbedīta dzimtajā pusē.

Tēvs amatnieks, māte šuvēja, kas abi kopuši arī savu saimniecību. Beigusi Basu 7-gad. skolu (1959), Alsungas vidusskolu (1963). Pēc vidusskolas strādājusi Basu bibliotēkā, kā arī vietējā skolā mācījusi angļu valodu un zīmēšanu. Seko mācības 2-gadīgā padomju partijas skolā Rīgā, ko beidz 1971. Tad – sekretāre Alsungas izpildu komitejā. Iesaistījusies dažādos pasākumos – tematiskos vakaros, lasītāju konferencēs, teātra spēlē u.c. Plaši reklamētajā uzvedumā Suitu kāzas viņai uzticēta galvenā loma – suitu līgava. Alsungā vadīto laiku pati uzskata par ļoti piepildītu: Ciemā mēs visu darījām kopā un bijām ļoti vienoti. Alsungā tajā laikā bieži ciemojās Latvijā pazīstami cilvēki – Pēteris Pētersons, Imants Ziedonis, Andrejs Migla, Jānis Peters, Karmena Austruma u.c. Tas bija ļoti interesants un bagāts laiks. Turpmākie dzīves gadi saistīti ar A i z p u t i. Ievēlēta par A i z p u t e s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju un šo darbu veikusi 8 gadus (1973 – 81). Kā vadītāja iemantojusi cilvēku cieņu un atzinību. Prasīga, neatlaidīga. No darba aizgājusi, pasliktinoties veselībai.

Pēc atlabšanas darbs Aizputes patērētāju biedrībā – sākumā kadru inspektore, vēlāk – universālveikala direktore. Pēc aiziešanas pensijā turpinājusi dzīvot Aizputē.

Izaudzinājusi meitu – juristi.   VE,&

devider

B - alfabēts