Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
DUBELZARS Jēkabs – baptistu mācītājs (no 1908).
1879.26.02. Rundāles pag. – 1967.04.11. Bukskauntijā, ASV. Apbedīts Apellbahsvilles kapos.
Mācījies dārzkopību Jelgavā, kur ticis bībelīgi pagremdēts (1902). Dzīvojis Bauskā (1903 – 07), kur Bauskas draudzē nodibinājis jauniešu pulciņu, vadījis svētdienas skolu un bijis sludinātāju palīgs. Ticis ordinēts 1911. Kalpojis draudzēs: Jēkabpilī (1908 – 14), Rīgas Āgenskalnā (1914 – 15), Pleskavas un Staraja Rusas latviešu baptistu bēgļu draudzēs (1915 – 18), Novgorodas guberņas latviešu bēgļu draudzēs (1918 – 24). Atgriezies dzimtenē, kalpojis Jēkabpilī un Krustpilī (1924 – 29), A i z p u t ē (1929 – 44), Pampāļos (1930 – 34). A i z p u t e s darba laikā ticis uzcelts draudzes jaunais dievnams (1939, arhitekts Šmēlings).
Bija LBDS padomes loceklis (1913 – 17 un 1926 – 44), Mācītāju brālības organizētājs un vadītājs (1927 – 39). Pēc viņa ierosmes atjaunota sludinātāju ordinēšana par mācītājiem, viņš pats piedalījies draudžu ordināciju vadīšanā.
Bija vienkāršs, bet labās Bībeles zināšanās pamatots sludinātājs. 1944 devās trimdā. Vācijā kalpoja Hanavas latviešu baptistu bēgļu draudzē (1945 -50). No 1950 dzīvojis ASV, līdzdarbojies Bukskauntijas draudzē. Žurnālā Kristīgā Balss (1921 – 40) publicējis vairāk par 200 rakstu, starp tiem 42 svētdienskolas lekcijas un 13 Bībeles studijas. Arī ASV izdotajā žurnālā Kristīgā Balss daudz viņa publikāciju. BV