Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ENKŪZENS Aivars - ārsts.
Dzimis 1942.07.01. Jelgavā.
Bērnībā un skolas gados dzīvojis K a l v e n ē un K a z d a n g ā, mācījies Kazdangas pamatskolā (beidzis 1956). Tālākās skolas gaitas vedušas uz A i z p u t e s vidusskolu (absolvējis 1960). Gatavojies iestāties Rīgas Medicīnas institūtā, ko uz gadu aizkavējusi pašam atklātā tuberkuloze. Institūtā mācījies no 1961 – 67, pēc tam 2 gadus klīniskajā ordinatūrā specializējies tuberkulozes ārstēšanā un apguvis bronhoskopiju – plaušu slimības diagnostikas un ārstēšanas metodi un šajā specialitātē nostrādājis visu darba mūžu.
Klīniskās ordinatūras laikā (1967 – 69) strādājis Rīgas pilsētas tuberkulozes slimnīcā un to turpinājis darīt arī pēc ordinatūras beigšanas (līdz 1971.01.05.). Tad ārstniecības iestāde pārcelta uz jaunuzcelto tuberkulozes slimnīcu Rīgas raj. Stopiņu novadā. Šajā darbavietā strādājis par bronhologu endoskopiju kabinetā, vēlāk – nodaļas vadītāju, līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Pēc tam – kā pats saka – turpināju darbu jaunāku kolēģu aizvējā.
Apmeklējis dažādus kvalifikācijas celšanas un specializācijas kursus Maskavā (padomju laikā) un Vācijā – Heidelbergā, Hēmerē (atjaunotās Latvijas laikā). Piedalījies Pasaules bronhologu kongresos (1998, 2010). Strādājot Latvijas galvenajā Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikā (dažādos laikos nosaukumi mainījušies), piedalījies gan studentu, gan jauno ārstu, gan dažādu specialitāšu ārstu apmācībā bronhoskopiju metodes apgūšanā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi (2001). &