Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
FREIMANE Indra (Ķude) – skolotāja, sporta deju pedagoģe.
Dzimusi 1937.23.08. Liepājas raj. Dunalkas pag. zemnieku ģimenē kā vienīgais bērns. Vecāki ne tikai kopa savu saimniecību, bet ņēma arī līdzdalību pagasta sabiedriskajā dzīvē. Gan tēvu, gan māti viņa zaudē kara laikā, būdama tikai 3 gadus veca. Uzaudzina vecmāmiņa, vēlāk – mātes māsa.
Beigusi Dunalkas 8-gad. skolu (1952), A i z p u t e s vidusskolu (1956) , Liepājas Pedagoģiskā institūta Sākumskolas (1. – 4.kl.) fak. Pēc vidusskolas beigšanas sākusi strādāt A i z p u t e s 8-gad. skolā par pionieru vadītāju. Kad apvieno pamatskolu un vidusskolu (1969), darba vieta Aizputes vidusskolā. Mācījusi krievu valodu, bijusi pirmā A i z p u t e s vidusskolas ārpusklases darba organizētāja (kad šāds postenis tika radīts).
Jau no jaunības aktīva, enerģiska, radošas izdomas bagāta. Spēlējusi teātri Aizputes Kultūras nama dramatiskajā kopā, laba dejotāja (ballē satikusi arī savu vēlāko dzīvesbiedru Albertu, kas traģiski gāja bojā autokatastrofā 1981). Ģimenē meita Ineta (skolotāja) un dēls Zigmārs (uzņēmējs).
Kad 60.gados deju skolotājs Harijs Dzintars sāka Aizputē mācīt sarīkojumu/ sporta dejas, tās apmeklēja arī skolotāja. Pēc laika viņa ne tikai pati dejoja, bet sāka arī apmācīt citus. 1978. viņas dejotāji izcīnīja 1. vietu Aizputē rīkotajā konkursā, kurā piedalījās deju pāri no visas Latvijas. Tieši viņa ir sācēja sarīkojumu/sporta deju ieviešanai republikas skolās, šī pasākuma pioniere. Turpmāk esošajai stundu slodzei klāt nāca arī darbs ar jauno dejotāju – skolēnu audzināšanu.
Kādos skolēnu Dziesmu svētkos, kuru programmā bija arī sporta dejas, ieradies Aizputē un tās redzot, toreizējais Izglītības ministrs nolēma: tās jāievieš visās republikas skolās. Un tas notika.
11 no viņas kādreizējiem dejotājiem paši izauguši par deju pedagogiem. (Lai minam tikai sporta deju pasaulē plaši pazīstamos Agitu un Valeriju Mironovus, kuri Rīgā izveidojuši Studiju – 7). Aizputē, Kuldīgā, Grobiņā u.c. strādā Freimanes izaudzinātie sporta deju pedagogi Gatis Sprūds, Sandra Priedola, Daiga Atvara, Vineta Gulbe u.c. Būt par deju skolotāju ir gan viņas darbs, gan vaļasprieks. Man patīk redzēt, kā dejodams cilvēks izaug, viņa saka. Simtos skaitāmi tie, kam skaisti dejot savos dejai veltītajos vairāk nekā 40 darba gados iemācījusi skolotāja. Ar laiku viņa krievu valodas stundu pasniegšanu pameta, un par vienīgo pamatdarbu kļuva dejotmācīšana (no 1993). Arī, būdama pensionāre, turpina darīt šo darbu un par savu mūžu saka: Tas nebija viegls, bet krāsains gan. Dod, Dievs, katram tādu mūžu nodzīvot. Vislielāko gandarījumu dod viņas dejotāju izcīnītās godalgotās vietas gan pašu mājās, gan starptautiskos konkursos.
Piešķirts nosaukums LPSR Teicamnieks tautas izglītības darbā, ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1996), saņemti daudzi Goda raksti un atzinības. VE, &