M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

HANKA Pēteris – valsts un sabiedrisks darbinieks.

Dzimis 1948.23.06. Limbažu raj. Pāles pag. kolhoznieku ģimenē, kur vēl auguši 2 brāļi un māsa. Mācījies Pāles 8-gad. skolā, beidzis Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolu un izglītību turpinājis Rīgas 4. medicīnas skolā, kur ieguvis medicīnas feldšera specialitāti.

Pēc absolvēšanas 2 gadus strādājis Latvijas Baseina slimnīcā par jūras mediķi, braucis jūrā. 1974 pārcēlies uz dzīvesbiedres Rutas (arī 4. medicīnas skolas absolvente) dzimto pusi A i z p u t i, un no šī gada ir A i z p u t ē iesakņojies ziemeļvidzemnieks. Strādājis Aizputes ātrajā palīdzībā par feldšeri un rūpnīcā Kurzeme par darba aizsardzības inženieri. 1991 jūlijā ievēlēts par Aizputes pilsētas valdes priekšsēdētāju (meklēts tāds, kas nav bijis PS(K)P biedrs) un šo amatu pildījis līdz 2006.06.11., kad kļuvis par LR 9. sasaukuma Saeimas deputātu (no Zaļo un zemnieku sav.), un šo pienākumu veicis līdz 2010.07.11.

Līdz šim viens no vecākajiem vēlētajiem (ne ieceltajiem) A i z p u t e s pilsētas domes priekšsēdētājiem. Viņa darbības laikā Aizputē notikušas daudzas izmaiņas pozitīvā virzienā. Tikušas sakoptas vecās ēkas, uzlabots ielu segums, kā arī veikti daudzi citi darbi. Pilsēta kļuvusi sakoptāka un divas reizes ieguvusi valsts mēroga nosaukumu Sakoptākā mazpilsēta.

Zināšanas papildinājis Rīgas Juridiskajā koledžā (neklātienes nodaļā), ko absolvējis 2003, iegūdams jurista palīga pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Viņš ne tikai atbalstījis dažādus kultūras un sporta pasākumus, bet arī pats tajos aktīvi piedalījies. Kopā ar pēdējā sasaukuma Tautas deputātu padomes (TDP) priekšsēdētāju Pēteri Frīdenbergu izveidota sadraudzība ar Švercenbahu Šveicē un Kolmordenu Zviedrijā, vairākkārt notikušas vizīšu apmaiņas. Par Aizputes laiku runājot, P.Hanka saka: Es redzēju sava darba augļus un biju gandarīts par to

Vaļasprieki – medības un ziemas peldes, kas ļauj ne tikai nostiprināt veselību, bet arī relaksēties. Atslodzi dod arī fiziskais darbs iegūtajā lauku īpašumā K a l v e n e s pusē.

Ģimenē izaudzināti 2 dēli, aug 3 mazbērni.

Saņēmis Aizputes pilsētas apbalvojumu nominācijā Es – Aizputes pilsētai (2007).   &

devider

H - alfabēts