Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
JAUNBELZERE Anita (Kazeka) – žurnāliste, biškope.
Dzim. 1954.29.03. A i z p u t ē Aizputes vidusskolas vācu valodas skolotājas Montas un Aizputes mežkopja Jāņa Kazeku ģimenē. Līdz studiju sākumam aizputniece. Mācījusies A i z p u t e s vidusskolā, ko beigusi 1972. Studijas LU Filoloģijas fak. žurnālistikas nod. (1973 – 78). Pēc studiju beigšanas nolēmusi dzīvot un strādāt tuvāk dabai, mācījusies biškopības kursos un kļuvusi par biškopi. Sākusi strādāt Bauskas raj. sovhoza Vecumnieki bišu māšu audzētavā. 90. gadu vidū atgriezusies Rīgā un žurnālistikā. Darbs Neatkarīgajā Rīta Avīzē. 5.Saeimā bijusi Latvijas Vienības partijas frakcijas vadītāja (E.Bāna) palīdze. 2016.gadā var atskatīties uz 20 darba gadiem, kas nostrādāti Lauku Avīzē , kas tagad saucas Latvijas Avīze, Galvenā tēma, par ko raksta, - meža nozare, un - kā saka mežsaimniecības speciālisti - : Latvijā nav otra tāda žurnālista, kas tik labi pārzinātu mežsaimniecību un prastu tās specifiku izstāstīt visiem saprotami.
Sabiedriskā labuma organizācijas Latvija aug dibinātāja un valdes priekšsēdētāja. Katru gadu pati izveido un izdod Meža gadagrāmatu (no 2010), kurā atspoguļots meža nozarē svarīgākais, kas noticis gada laikā. Tajā iekļautas arī vecākās paaudzes mežsaimnieku atziņas un pārdomas, intervijas ar nozares speciālistiem, ārzemju pieredze.
Viņai ir lauku mājas Zemgales pusē, kur joprojām kopj nelielu bišu dravu. Ģimenē izaudzināti 2 bērni – meita Liena un dēls Jānis, kuri dzīvo Islandē un kur žurnāliste ik pa laikam ciemojas.
Laikabiedri Anitu raksturo: viņai piemīt ārēja vienkāršība un iekšēja greznība, viņa ir pacietīga, neuzbāzīga un uzņēmīga, apveltīta ar labu humoru.
Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā saņēmusi meža nozares gada balvu – Zelta čiekuru (2015), kas pasniegts Latvijas lauksaimniecības universitātes Lielajā aulā 2016.06.05. &, LA