M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KARELE Aina – aktrise.

Dzimusi 1942.07.08. Liepājas raj. Purmsātu pagastā skolotāja ģimenē kā trešais bērns. Ir māsa un brālis.

Beigusi Rāvas pamatskolu, A i z p u t e s vidusskolu (1959), Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1961), Ļeņingradas teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu (1966). Liepājas teātra aktrise (1961/62 gada sezonā un kopš 1966).

Par savu skatuves gaitu sākumu aktrise stāsta: Liepājas teātrī bija izsludināts konkurss uz vienu aktiera (vīrieša) vietu. Pēc Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas pieteicos es. Mani vērtēja neliela cilvēku grupiņa, to vidū Nikolajs Mūrnieks un Oļģerts Kroders. Tas notika tādā milzīgi lielā telpā, kas izskatījās kā liels šķūnis, ne šķūnis, kaut kas liels un nesaprotams.Tā, izrādījās, bija skatuve. Pilnīgi tukša.

Tās sezonas beigās Kroders iestudēja L.Helmanes lugu „Lapsēni”, man bija skaista loma – Aleksandra. Zināju, ka spēlēšu nākošo lomu Krodera iestudējumā jaunajā sezonā, bet… Vasarā braucu ekskursijā uz Ļeņingradu… Tobrīd notika iestājeksāmeni Ļeņingradas teātra, mūzikas un kinoinstitūtā. Zināju krievu valodā Raiņa dzejoli „Fabrikas meitenes dziesma” : Ņe poj, solovuška, ņe poj, u mojego okna toskoj… Un tā bez dokumentiem pati pēdējā stājos pārgurušās komisijas priekšā … un mani uzņēma.

Liepājā sēdēju Kroderam pie kājām un raudādama prasīju, ko man darīt. Ja jau esot izturējusi tādu konkursu, tad esot jābrauc un jāmācās, teica Kroders. Četri Ļeņingradas gadi bija brīnišķīgi.

Ar dabas dotu pievilcību un tiešumu spēlējusi meitenīgas varones. Lomas: Mirdza (E.Ansona Rīgas zēna mīlestība, 1961), Aleksandra (L.Helmanes Lapsēni), Suzanna (R. Tomā Astoņas mīlošas sievietes), Rasma (V.Lāča Pūļa elks). Pārdzīvojuma dziļums atklājies drāmās Ismenes (Ž.Anuija Antigone) un Lauras lomā (T.Viljamsa Stikla zvērnīca). Plašs lomu spektrs bijis R.Blaumaņa lugu iestudējumos : Ieviņa, Zāra, Pindacīša (Skroderdienas Silmačos, ), Marija (No saldenās pudeles), Kristīne (Ugunī), Ieva (Ļaunais gars), Guste (Indrāni). Vokālās dotības apliecinājusi lomās : Hanči (J.Beneša Zaļā pļavā), lēdija Greja (Marka Tvena Princis un ubaga zēns), Princesīte (V.Rūmnieka, M.Līcītes Brēmenes muzikanti, pēc brāļiem Grimmiem), Emīlija (Ā.Alunāna Seši mazi bundzenieki, baronese Elza (R.Rodžersa, O.Hammersteina Mūzikas skaņas), Līze Valdmane (M.Zālītes, J.Lūsēna Kaupēn, mans mīļais, 1999).

Sadarbība ar režisoru R.Kroderu paplašinājusi aktrises radošās iespējas. Ar smalku zemapziņas šifrējumu atveidojusi deheroizētos, cilvēciski pretrunīgos karalieņu raksturus, sievišķīgas pašapziņas pārņemto Mariju Stjuarti F.Šillera tāda paša nosaukuma traģēdijā, dogmatisko aizspriedumu kropļoto Uljanu (Aspazijas Vaidelote), fatālas mīlestības un iekāres vadīto Ģertrūdi (V.Šekspīra Hamlets). Citas lomas O.Krodera režijā: Katerina Ivanovna (F.Dostojevska Noziegums un sods), Elza Zītara (V.Lāča Zītaru dzimta), Poļina Andrejevna (A.Čehova Kaija). Bijusi Mertla (T.Viljamsa Zemes valstība), Lote (A.Salbakas Deju stunda), Balbina (A.B.Valjeno Šodien ir svētki, Omē kundze (G.Flobēra Bovarī kundze), Māte (Ž.Anuija Eiridike). Vairāku tēlu raksturojumā izmantojusi groteskas paņēmienus, komisku hiperbolu: Vendlera kundze un Kakonija kundze (J.Hašeka Šveiks), Cecīlija (K.Ieviņa Putras Dauķa precības), Libēra (K.Goldoni Kjodžas skandāls), Marselīna (P.Bomaršē Figaro kāzas), Vecmāmiņa (K.Briknera Sarkangalvīte un vilks), misis Besita (T.Viljamsa Vasara un dūmi, Ķenaviene J.Janševska Precību viesulis, abas 2000).

Parasti pēc pirmizrādes mani gaida dēls un vīrs. Viņi man nekad nesniedz glaunus ziedus, bet kādu komisku un jauku dāvaniņu. „Tu zini, es tagad atdotu pusi no karaļvalsts, lai tikai man nebūtu jāiet uz izrādi,” es saku un skrienu uz teātri. Šos vārdus dzird mans vīrs, kad atbrauc uz Liepāju. Viņš dzīvo Rīgā, es Liepājā. Es – starp divām mīlestībām.

Loma televīzijā - Gerda seriālā Cukura nams.

No 1995 Liepājas aktrišu kopas Atštaukas dalībniece.

Atceras: Sacerējums Manas spilgtākās bērnības atmiņas man bija jāraksta 11.klasē. Par ko es rakstīju? Par agru, agru, saulainu vasaras rītu, brīnišķīgi mirdzošiem rasas pilieniem zālē, rīta miglā tikko saredzamo mūsu zirgu Grietu, par bitēm… Skolotājs Vītoliņš, saukts Ansītis,   A i z p u t e s vidusskolas dvēsele, man ielika labu atzīmi. Es ilgi ticēju, ka Ansītis ir mana cienījamā skolotāja īstais uzvārds. Ansītis bieži lika man klases priekšā lasīt dzejoļus, un to es, klases biedriem par lielu uzjautrinājumu, ar ārkārtīgu izteiksmi arī darīju…

A i z p u t e s vidusskolas 90. jubilejā (2011) vadīja daļu no pasākuma akta.

Apbalvota par nopelniem kultūras darbā un mūža ieguldījumu Latvijas profesionālā teātra mākslā ar Atzinības krusta IV šīru un iecelta par ordeņa virsnieci (2016. Nov.)   TK, &, KA

devider

K - alfabēts