Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KIRŠTEINS Egons Frīdrihs – geologs Āfrikā.
1880. A i z p u t ē – 1930-os gados Tanganikā Āfrikā (pēc citām ziņām – dzīvojis līdz 20.gs. vidum. Dažādos rakstos dēvēts gan par latviešu, gan vācu izcelsmes zinātnieku).
Beidzis Liepājas reālskolu 20.gs. 90.gados. Studējis Berlīnes universitātē, kur kļuvis slepenpadomnieka Vilhelma fon Branca asistents. Kā tāds ņēmis dalību Meklenburgas hercoga Ādolfa Frīdriga rīkotajā ekspedīcijā uz Āfriku (1907 – 08), no kuras ar panākumiem atgriezies 1908.25.07. Par savu zinātnisko darbību tajā apbalvots ar ordeni. 1911 uz Āfriku devies viens un pavadījis tur daudzus gadu desmitus (pēc 18 gadiem uz īsu apciemojumu iegriezies Eiropā). Izpētījis Centrālo Āfriku no Zambezi upes līdz Nīlai, pēc tam Tanganikas ezera apkaimes vulkānus. 1928 Beļģijas valdības uzdevumā izbūvējis raktuves Urundi apgabalos un ieguvis izcilu ievērību ar saviem pētījumiem. Bijis arī izcils dažādo Āfrikas cilšu pazinējs. Vēlāk Dr. Kiršteins kļuvis raktuvju direktors un plantators.
Bijis precējies ar kādu melno (tanzānieti), un viņiem bijuši 7 bērni. Vienam no viņu dēliem – Ādolfam bijuši 45 bērni no 16 sievām. RZ , internets