Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KROŅKALNA Matilde (Koka) – keramiķe, pedagoģe.
1943.31.01. L a ž a s pag. – 2013.07.11. Vaiņodē. Apbedīta Vaiņodes novada Krieviņu kapos.
Dzimtās mājas – 8 km no A i z p u t e s. Vecāki zemkopji, kam īpašumā 22 ha zemes, vēlāk kolhoznieki. Visai dzīvei līdzi no bērnības meitene paņem dziļo dabas izjūtu, ko radījusi skaistā mājas apkārtne. Tieši tā sējusi pirmās mākslinieciskās jausmas dvēselē. Par dzimto vietu viņa sacīja vēl 2013: Bieži domās esmu tur, bet māju vairs nav, ir tikai kapsēta, kur guļ, manējie. Bet reizēm liekas – ietu jau, ietu tur atpakaļ, kaut basām kājām, uz visām tām vietām, lai vizbulītēs izgulētos…
Pirmā skola - L a ž a s 7-gadīgā. Tur jau dzimusi interese par zīmēšanu. Seko A i z p u t e s vidusskola (absolvēta 1962), kurā mācoties nolemts savu dzīvi saistīt ar tēlotāju mākslu – glezniecību, tāpēc ar aizrautību tiek apmeklēta A i z p u t e s mākslinieces Margas Rumbas gleznošanas studija, lai gatavotos iestājeksāmeniem Mākslas akadēmijā. (Pirmā personālizstāde zīmēšanā sarīkota A i z p u t e s kultūras namā jau laikā, kad mācās vidusskolā.). Konkurss Akadēmijā ļoti liels – no 40 pretendentiem uzņem 5. Viņa starp tiem nav. Seko 3 gadi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā (kaut vēlētos tikai gleznot), ko beidz ar ļoti labām sekmēm. Diplomdarbs – skābputras servīze.
Pirmā un vienīgā darbavieta mūžā – Vaiņodes internātskola. Vizuālās mākslas skolotāja. Šai darbā ar vērā liekamiem panākumiem aizvadīti 42 gadi. Atceroties darba gaitu sākumu, ļoti godīga atzīšanās: Nevaru teikt, ka mani ļoti interesēja pedagoģija. Mani interesēja tas, ka man piedāvāja darbnīcu keramikas nodarbībām. Mācoties mākslas skolā, sapratu, ka māls ir viena no Latvijas bagātībām, sajutu, ka tas ir tik plastisks un dzīvs.
Ar sasniegto skolotāja var būt ne vien apmierināta, bet gan lepoties. Viņas audzēkņu darbi divas reizes guvuši atzinību Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tie piedalījušies konkursos Japānā, vairākkārt Polijā, kur atzinīgi novērtēti. Audzēkņi gadiem ar panākumiem piedalījušies dažādās vizuālās mākslas olimpiādēs Latvijā un ārvalstīs.
Pašai māksliniecei bijušas vairākas personālizstādes. Pie internātskolas izveidotas dažādas dārza keramikas grupas – sēņu, rūķu. Zem skolas bērziem var redzēt grupiņu Bērni (2 meitenes un zēns, veidotas saviem bērniem, kad tie bija mazi), pie strūklakas līdz rudenim sēd Vardīšu sabiedrība (darinājuši audzēkņi un mākslinieces dzīvesbiedrs). Jau gadiem vada keramikas pulciņu Vaiņodes mūzikas skolā. Patīk eksperimentēt, izmēģināt dažādas trauku formas, glazūras, krāsu saskaņu. Keramika nav tikai darbs, bet arī vaļasprieks, saka.
Savai mūža mīlestībai – glezniecībai atkal pievērsusies, kā smej, piespiedu kārtā 21.gs. sākumā: skolā vairs nedrīkstēja strādāt tikai ar vidējo izglītību. Nācās vērt Liepājas Pedagoģijas augstskolas durvis. To beigusi 2006, kvalifikācija – mākslas skolotāja ar ievirzi kultūras vēsturē. Nopietni pievērsusies akvarelim, ko sauc par savu mūža mīlestību un sapni. Tajos galvenokārt redzamas puķes, jo tās un klusā daba bijis tas, ko gleznojusi viņas skolotāja M.Rumba, par kuras skolnieci viņa sevi vienmēr uzskatījusi. Sarīkotas vairākas akvareļu izstādes (Vaiņodes internātskolā, vidusskolā, Kultūras namā, pensionāru biedrībā, Priekules vidusskolā). &