M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KUPENA Irma (Jansone) – ārste.

Dzimusi 1932.18.08. kā pirmdzimtā 4 bērnu ģimenē, kurā vēl bijuši 2 brāļi un māsa. Bērnībā kara laikā nācies piedzīvot notikumus, kas atmiņā palikuši uz visu mūžu: dzīvojuši netālu no Torņkalna baznīcas (Kapu ielā), kur, krievu karaspēkam no Rīgas atkāpjoties, izraisījušās sīvas kaujas. Ģimene patvērumu meklējusi mājas pagrabā, līdz kļuvis neizturami karsts. Izrādījies – deg viņu māja. Izdevies pārbēgt uz blakus māju, kura arī sākusi degt. Nācies atkal bēgt. Taisni jābrīnās, ka mūs nevienu ne sašāva, ne nošāva, saka I.Kupena.

Pēc pamatskolas beigšanas mācības turpinātas Rīgas 4.vidusskolā, kur mācījusies pie ļoti interesantiem un gudriem skolotājiem. Beigšanas gadā brāļu iespaidā intensīvi pievērsusies sportam – aizrāvusies ar ātrslidošanu, īpaši ar riteņbraukšanu. Sports saistījis, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājusies LVFKI (1952). Sākusies interesanta, aizraujoša dzīve – mācības, treniņi, nometnes, sacensības. Startējot no sporta biedrības Spartaks, piedalījusies gan vietējās, gan toreizējās PSRS sacensībās. Panākumi neizpalikuši. Vissavienības Spartaks meistarsacensībās 3. vieta komandu braucienā,, 2. vieta individuālajā. Diemžēl, gatavojoties Vissavienības spartakiādei (1966) treniņnometnē Cēsīs saslimusi un vairākas nedēļas nav varējusi trenēties, tāpēc no komandas izslēgta. Taču vēlēšanās sacensībās būt bijusi tik liela, ka aizbraukusi līdzi pa zaķi.

Pēc institūta beigšanas (1956) treneres darbs sporta biedrībā Spartaks. Dzīvesbiedrs – ārsts, ar kuru iepazinusies Cēsu slimnīcā, beidzis RMI (1958). Jaunā ģimene sākusi dzīvot Rūjienā, vīrs strādājis slimnīcā, viņa - fizkultūras skolotāja Rūjienas vidusskolā. Taču pēc īsa brīža dzīve apmetusi kūleni. 1959 aprīlī piedzimis dēliņš, bet maijā avārijā traģiski gājis bojā dzīvesbiedrs. Nācies atgriezties Rīgā pie vecākiem un pārvērtēt visu savu līdzšinējo dzīvi. Radusies vēlēšanās to pilnīgi izmainīt. Iestājusies Rīgas Medicīnas institūtā, ko beigusi 1966, un pēc sadales, kopā ar vēl 6 jauniem mediķiem, to skaitā arī slimnīcas galveno ārstu Oļģertu Kiršentālu, nonākusi A i z p u t ē. Visi jauni, enerģijas pilni, strādājuši, stundas neskaitot.

A i z p u t e – viņas vienīgā mediķes darba vieta. Specialitāte – ausu, kakla, deguna slimības, kaut vajadzības gadījumā bijusi arī terapeite, pediatre, pat palīdzējusi ķirurgam operācijās. Paralēli darbam A i z p u t ē vairākus gadus strādājusi arī K a z d a n g ā, bijusi skolas ārste L a ž a s internātskolā (1970 – 90).

Veselības problēmu dēļ no darba aizgājusi 1994, bet drīz uzsākusi brīvprātīgi pildīt ārsta pienākumus A i z p u t e s pensionāru klubiņā, tagad biedrībā Piesaulīte.

Izaudzinājusi 2 dēlus, no kuriem jaunākais jau Aizsaulē. Uzņēmusies rūpes par 2 mazmeitiņām – skolniecēm.

Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2000).   &

devider

K - alfabēts