Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KERLS Ernests – pašvaldības darbinieks (viens no Aizputes pilsētas galvām).
1908.02.03. Aizputē – 1983.26.10. Kuldīgā. Apbedīts A i z p u t ē Misiņkalna kapsētā.
Apmeklējis A i z p u t e s pamatskolu. Pēc dienesta darbinieku – miliču formas tērpu šūšana.
Pēc varas maiņas, jau Otrā pasaules kara laikā (1942) ievēlēts par A i z p u t e s pilsētas galvu un šai darbā nostrādājis līdz kara beigām – 1945 maijam. Bijis arī aizsargu vada komandieris, dzīvesbiedre – aizsardžu priekšniece.
Pienākot kapitulācijai un ienākot krieviem, abi ar pusaudzi dēlu Gunāru (dzim. 1932) iegājuši mežā, slēpušies(no 1945.07.05.). Atrasti un apcietināti pēc mēneša, kad pāri viņu slēpšanās vietai gājusi krievu ķēde.. Tēvs ieslodzīts Aizputes cietumā, dēls – apsargātā šķūnītī Avotu ielā 21. Pēc nopratināšanas zēns tiek atlaists mājās, E.Kerls nokļūst Centrālcietumā Rīgā un tiek sodīts ar 20 gadiem izsūtījumā Vorkutā Krievijā. Pēc Staļina nāves sods samazināts uz 10 gadiem.
Pēc atgriešanās Latvijā dzīvo Kuldīgā, strādā Kuldīgas Sadzīves pakalpojumu kombinātā par drēbnieku un ir ļoti iecienīts meistars.
Ģimeni nodibinājis 30.gados (dzīvesbiedre aizputniece Vilhelmīne, dzim. Novicka, mirusi jau 1943.). Ģimenē 2 bērni – dēls un meita (1934 -43). Kā sieva, tā meita atdusas Misiņkalna kapos, kur arī viņš radis dusas vietu. Izmācījies par drēbnieku, nodibinājis savu darbnīcu, kurā strādājis kopā ar mācekļiem. Nodarbojies arī ar sportu – abi ar brāli bijuši labi futbolisti. 1941.gadā viņu – kā atceras tuvinieki - mo izsūtīšanas paglābis tas, ka nebija pabeigta viņa darbnīcai uzticētā jaunradītā drošības