M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

LEIMANIS Jānis – čigānu kultūras darbinieks.

Dzimis 1886.06.03. Skrundas Kalna Ģiezēnos - 1950.

Bērnību (līdz 1898) pavadījis klejotāju čigānu dzīvē. Beidzis Kuldīgas pareizticīgo draudzes skolu, apmeklējis A i z p u t e s apriņķa skolu, ko trūcīgu apstākļu dēļ nebeidzis. No 1915 organizējis un vadījis čigānu bēgļu apgādību, sākdams rūpēties arī par viņu kulturālām vajadzībām. Nodziļinājies Bībelē (1921 - 24), tulkojis to čigāniski (1926 – 31). Pagaidu darbinieks pasta resorā (1929 – 30). Pareizticīgo baznīcas apkalpotājs Rīgas Jūrmalā (1931 – 32). No 1933 pavasara pagaidu darbinieks Folkloras krātuvē, kur vācis Latvijas čigānu garamantas. Nodibinājis biedrību Čigānu Draugs (1931), vadījis tās kori. Tulkojumi: Jāņa evaņģēlijs (1933), Svētā lūgšana, 10 baušļi, ticības apliecība (rokrakstā).

Viņa dēls Juris Leimanis (dz. 1917) – pirmais čigānu rakstnieks Latvijā, kura pirmā grāmata ar virsrakstu Čigāni Latvijas mežos, mājās un tirgos, izdota 1939.   LKV 12.

devider

L - alfabēts