Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
MARKOPA Irma (Freimane) – dzejniece, prozaiķe, pedagoģe.
Dzimusi 1935.16.11. Rudbāržu pag. Dzirkaļos, kas atrodas Kuldīgas novadā apmēram 3 km no Valtaiķu baznīcas.(Kādreizējo Dzirkaļu atrašanās vietu mūsdienās norāda tikai viens koks – liepa, ēku vairs nav). No šīm mājām ģimene aiziet, kad meitenei tikai 4 mēneši. Turpmākās gaitas saistās jau ar vairākām mājām K a z d a n g a s pagastā (Puķīši, Ģederti), bet par savu bērnības zemi un īstajām mājām tiek sauktas K a z d a n g a s Bozes, kurās ģimene nonāk 1939. Ar tām saistītais atrodams saglabāts darbā Laika upe plūst un plūst, daļēji arī Kapenēs šovakar dejas, kaut pēdējais sevī ietver četrus gadus, vadītus K a z d a n g a s tehnikumā.
Mācījusies K a z d a n g a s pamatskolā, beigusi K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikuma zootehnikas nodaļu (1957 – 61). Piedalījusies tehnikuma audzēkņu literārajā izdevumā Nākotnes kalēji, kur publicējusi dzejoļus, prozu, darbojusies redkolēģijā. 1975 neklātienē absolvējusi Liepājas Pedagoģisko institūtu, iegūstot vidusskolas latviešu valodas skolotāja kvalifikāciju. Skolotāja Liepājas 48. arodvidusskolā (1977 – 95), vadījusi dramatisko pulciņu.
Pirmā prozas publikācija laikrakstā Komunists 1971. Dzejoļu krājumi: Mirkļu mozaīkas (2000), Noglāstīt akmenim pieri (2007), Vējš raksta vārdus (2010),Lapkritis lietū (2014), Mākoņu kuģi (2018). Proza: romāns Naktī bērns kliedza (2008), Kaijas kliedziens (2009), Laika upe plūst un plūst (2011), Kapenēs šovakar dejas (2013), Dzērvenīte, rūgtā oga. Gandrīz dienasgrāmata (2016). Dzejoļi lasāmi žurnālā Helikons, laikrakstos, kopkrājumos Vētras strīpa (2001), Krizdoļu ķocis (2004), dzejas izlasē bērniem Interesanti lasāmpanti (2007), kristīgās dzejas almanahos Dievs, gribu Tev skanēt (2008), Kāp mīlestības kalnā (2010), Kristus gaismas mirdzumā (2011), daudzvalodu dzejas almanahā Baltijas vējš. No 2002 Helikona redkolēģijā. Kopā ar Ēriku Birzkopu rīko cikla Latviešu klasiķi dzejā un prozā literāri muzikālus pasākumus Liepājā Valtera un Rapas grāmatnīcā, V.Ķuzes kafejnīcā u.c.
LBV, &