M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

MĒTRA Andris – dārznieks, publicists.

Dzimis 1941.25.12. Liepājā. Bērnība aizvadīta tēva mājās K a l v e n e s pag. Mētrās. Beidzis K a l v e n e s 7-gad. skolu (1949 – 55). Mācības turpinātas Bulduru dārzkopības tehnikumā (1955 – 59). Pēc tā absolvēšanas strādājis Skrundas un Kuldīgas dārzniecībās. Iesaukts armijā, kam politisku motīvu dēļ sekojis apcietinājums (no 1961 jūn.). Gadi no 1963 – 71 vadīti Mordovijas lēģeros. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis A i z p u t e s CBR-7 (no 1971) un mācījies Grobiņas vidusskolas A i z p u t e s konsultpunktā (beidzis 1972), jo vēlējies studēt. Biogrāfijas dēļ pie eksāmeniem augstskolā nav pielaists. No 1974 strādājis Jūrmalas dārzniecībā Vaivaros. Sarakstījis grāmatu Fuksijas, ko 1998 izdevis Preses nams.

No 2005 – 15 gadus dzīvojis un strādājis Portugālē. Strādājis firmā Multigolf par golfa laukumu ierīkotāju, veicis drenāžas darbus, pēcāk – apzaļumošanu, kur labi noderējis viņa agronoma un dārzkopja zināšanas, tāpēc guvis vietējo iedzīvotāju cieņu. Iemācījies portugāļu valodu, ieguvis Portugāles pilsonību un tagad saņem no šīs valsts pensiju (120 eiro), kas papildina viņa Latvijas pensiju. Sarunā ar Latvijas Avīzes žurnālistu Andri Tiļļu (2016.10.08.) sacījis, ka rudenī posīšoties atkal uz turieni, lai atvestu palmu lapas, no kā pīt cepures. Šo amatu apguvis bērnībā no sava tēva krusttēva.

Diezgan bieži viņa publikācijas lasāmas dažādos Latvijas dārzkopības žurnālos, galvenokārt Mazdārziņā, arī AS Lauku Avīze   izdotajā žurnālā Praktiskais Latvietis. No sarunas ar preses pārstāvi arī uzzinām: Esmu iecerējis rakstu, kā savvaļas puķes, piemēram, silpurenes, maijpuķītes, vizbulītes un citas iekopt dārzos. Viss dabiskais ir skaists. Viņš arī uzskata, ka ļoti svarīgi, lai jaunieši dotos mācīties uz Bulduru Dārzkopības vidusskolu apgūt profesiju.   &, LA

devider

M - alfabēts