M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

NEREDZĪGAIS Indriķis – pirmais latviešu valodā izdotās dzejoļu grāmatas autors.

1783.15.10. Mazdzērves, vēlāk A p r i ķ u pag. Elkalejās – 1828.24.01.(turpat). Apbedīts Ģibortu kapos A p r i ķ o s.

Dzimis A p r i ķ u muižas dzimtzemnieka ģimenē. Piecu gadu vecumā baku sērgā zaudējis acu gaismu. Strādājis drēbnieka un kurpnieka darbu. Mūžu aizvadījis Elkalejās, radinieku mājās. Bijis precējies ar Apiņu Klāva meitu Annu (1807) no P a d u r e s. Ģimenē dzimuši 4 bērni – 2 meitas un 2 dēli (Ilze, Vilis, Kārlis, Anna).

Būdams gaiša un apdāvināta rakstura, no A p r i ķ u ķestera (priekšdziedātāja) Vāveru Andža dzirdēdams sava laika dzeju, g. k. baznīcas dziesmas un Vecā Stendera ziņģes, arī pats sācis sacerēt dziesmas, no kurām daļa saglabājusies ar A p r i ķ u mācītāja K.G. Elferfelda gādību. Viņš aklo jaunekli uzaicinājis pie sevis, tā dziesmas pierakstījis un daļu no tekstiem (14) 1806 izdevis ar nosaukumu Tā neredzīga Indriķa dziesmas, tā padarīdams Indriķi par pirmo latvieti, kam iznākusi dzejoļu grāmata. Viņš arī izdevumam sarakstījis priekšvārdu. Neredzūigā Indriķa dzejā ir gan sirsnīgi izjusti individuālie pārdzīvojumi, gan arī sava laika sabiedrisko norišu atskaņas (viņš sveicis zemnieku brīvlaišanas likumu Kurzemē). Pirmais publicētais dzejolis Rīta dziesma ievietots kalendārā Veca un jauna laika grāmata uz to 1807-tu gadu. Te publicēts arī K.G.Elferfelda raksts par Indriķa dzīvi un dzeju. Ar K.G.Girgensona labojumiem Rīta dziesma pārpublicēta luterāņu dziesmu grāmatā Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas (1809). Pārējās N.I. dziesmas ar to tulkojumu vācu valodā publicētas laikrakstā Latviešu Avīzes, kalendāros (1809, 1817), žurnālos Woechentliche Unterhaltungen, Der Freimuetige un citur. Atsevišķi izdots apsveikuma dzejolis paralēli latviešu un vācu valodā Seiner Erlauch… (Viņa augstībai ģenerālgubernatora kungam marķīzam Pauluči viņa augsto amata svinību dienā (1820).

Neredzīgā ndriķa literārais mantojums ar K.Lejnieka (K.Dziļlejas) komentāriem un monogrāfiju apkopots latv. lit. pieminekļu sērijas grāmatā Neredzīgais Indriķis. Dzīve un dziesmas (1938). Par Indriķi rakstījis, viņa gaitas pētījis L.Bērziņš, I.Klekere, vietējie novadpētnieki. Pirmā piemiņas zīme viņa atdusas vietā likta 1935. , otru – Austras koku – darinājis tēlnieks Vilnis Titāns 1988. Kopš 20.gs. 80-tiem gadiem (varbūt 70.gadu beigām) ik gadus Dzejas dienās N.I. atdusas vietā pulcējas dzejnieki un notiek dzejas lasījumi, arī montāžas, muzikāli priekšnesumi. Dzejoļus Neredzīgā Indriķs piemiņai veltījuši vairāki dzejnieki (K.Hūgenbergers, J.Alunāns, Auseklis, K.Dziļleja, P.Ērmanis, O.Gūtmanis J.Liepiņš, T.Treicis, V.Belševica u.c.). A p r i ķ u muzejā atrodami materiāli par dzejnieku.

Kad 19.gs. 30-os gados latviešiem deva uzvārdus, stāsta – Neredzīgā Indriķa bērniem dots uzvārds Hartmanis un to pēdas vedušas uz Sakas pusi. Ludis Bērziņš gan saka – nav izdevies tur atrast cilvēkus ar dziesminieka bērnu vārdiem un šādu uzvārdu. Bet – 2012 augustā Kursas Laikā parādījās raksts, ka, pētot savu ciltskoku, iespējams, Gatis Gulbis ir šīs dzimtas turpinātājs astotā paaudzē (liepājnieks).

Viņš secinājis, ka 21.gs. sākumā (konkrēti – 2012) dzīvi ir vismaz 16 Neredzīgā Indriķa dzimtas turpinātāji, to skaitā arī Anna Dronova, dzim. Hartmane, Indriķa sestās paaudzes radiniece, liepājniece, kuras vectēvs bijis pāvilostnieks Krišs Hartmanis. Bērnībā viņai tēvs Jānis Ādolfs Hartmanis daudz stāstījis par radinieku Neredzīgo Indriķi, kurš dzīvojis Apriķos un pie kura senči ciemojušies. Viņš bijis ļoti gudrs, strādīgs cilvēks ar zelta rokām un labu atmiņu, taču neredzīgs. Rakstījis dzejoļus. Ļoti palicis prātā gadījums, ko tēvs par Indriķi stāstījis: viņš esot strādājis tālu pļavā un, pārnācis mājās, apjautis, ka pazaudējis nazi. Pateicoties savai lieliskai atmiņai un izkoptai taustes iemaņai, viens aizgājis atpakaļ uz pļavu un nazi atradis. – Viņas vectēvs atcerējies, ka, par spīti aklumam, Indriķis pats sagatavojis kārklu vicītes un pinis dažādus grozus.

84 gadus vecā A.Dronova pieļauj, ka pārmantojusi N.I. talantu: 58 gadu vecumā sākusi rakstīt dzejoļus. Nu jau vairākas klades pilnas ar dzejoļiem un citiem rakstiem. Viņas meita Inese Dronova (mācījusies Aizputes vidusskolā – M.B.) arī rakstot dzeju: Arī es esmu studējusi filologos un rakstu dzeju. Jaunībā, kad sāku rakstīt dzejoļus, man bija īpaši svarīgi apzināties, ka esmu Indriķa dzimtas turpinātāja. Muižnieks Indriķim piešķīris ļoti labu uzvārdu – Hartmanis. Tas ir gods visai mūsu dzimtai. Latviešu tauta nav liela, tāpēc pirmais dzejnieks vienmēr paliks pirmais.   LRB, KL, &

devider

N - alfabēts