M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

RASA Linda (Petrovica) – žurnāliste, Latvijas Avīzes galvenā redaktore.

Dzimusi 1969.07.07. Priekulē. Vecāki tajā laikā dzīvojuši Kalētos, pēc tam pārcēlušies uz K a z d a n g a s pagastu.

Pirmā izglītība iegūta K a z d a n g a s 8-gad. skolā (1976 – 84), kam sekojušas mācības A i z p u t e s vidusskolā klasē ar matemātikas novirzienu (1984 – 87). Apdāvināta, ar asu prātu. Aktīvi iesaistījusies skolas ārpusstundu dzīvē. Republikā ieguvusi pirmo vietu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā par tēmu Pa Friča Brīvzemnieka pēdām viņa 140-gadē (1987). Pēc vidusskolas beigšanas tālākais ceļš vedis uz LVU Filoloģijas fak. Žurnālistikas nod. (1987 – 92).

Jau studiju laikā kļuvusi par republikas laikraksta Diena reportieri (1991 – 93). Darba gaitu sākums pēc augstskolas beigšanas bijis tādos preses izdevumos kā laikrakstā Tev, kur bijusi korespondente (1993 – 94) un galvenā redaktora vietniece avīzē Nedēļa Tev (1994 – 95). Visi turpmākie gadi un kāpieni pa karjeras kāpnēm saistīti ar vispopulārāko un visvairāk tiražēto republikas preses izdevumu Lauku Avīze, kas 2003 pārdēvēta par Latvijas Avīzi. Sākusi tajā strādāt 1995. Bijusi Lauku Avīzes korespondente, atbildīgā redaktore, Lauku Avīzes pielikuma Mājas Viesis atbildīgā redaktore, tad Lauku Avīzes galvenā redaktora vietniece (1995 – 2001), bet no 2001 Lauku Avīzes > Latvijas Avīzes galvenā redaktore.

Laikā no 1995 gada līdz 2001 gadam „Lauku Avīzē” paspēju noiet ceļu no žurnālistes līdz galvenās redaktores amatam. Taču man nav tik daudz svarīgs amata nosaukums kā iespēja darboties žurnālistikā. Man patīk žurnālistika. Man patīk piedalīties procesā no raksta tapšanas sākuma līdz tā nonākšanai avīzē. Man patīk tā sajūta, kad tu paņem rokās gatavo avīzi un šķir lappusi pēc lappuses , aplūkojot savu un kolēģu veikumu, saka galvenā redaktore.

Vaļasprieki – grāmatu lasīšana un ceļošana pa Latviju un ārvalstīm.   &

devider

R - alfabēts