Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
RIMBENIEKS Ēvalds – valsts un sabiedrisks darbinieks, garīdznieks.
1888.10.04. Aizvīķu pag. – 1943.25.01. Vjatkas koncentrācijas nometnē
Lauksaimnieka dēls. Mācījies pagastskolā, pilsētas skolā. Beidzis Polijā Lodzas baptistu semināru, mācītājs A i z p u t e s baptistu draudzē (1909 – 13 aug.). Arī pēc tam saites ar A i z p u t i nepārtrūkst. 30.gados iegādājas māju Upes ielā 4 (Upes un Avotu ielas krustojumā), kurā pavada katru savu vasaras atvaļinājumu un arī citus brīvus brīžus. Kad 1940 okupanti viņu atbrīvo no Liepājas pilsētas galvas pienākumu pildīšanas, ar dzīvesbiedri pārceļas uz A i z p u t i un dzīvo te. 1940 – 41 ir atkal baptistu draudzes mācītājs A i z p u t ē. Šai gadā dzīvesbiedre mirst, tiek apbedīta Liepājā. Turpina viens dzīvot Aizputē (dēls un meita savā dzīvē). Laikabiedri atceras: jūtas vientuļš un sirdsslimības nomākts. No A i z p u t e s, Upes ielas 4 1941 jūnijā uz Sibīriju pārvieto tautas ienaidnieku, kas kopš 1920 vairākkārt bijis Liepājas pilsētas galva (1922 – 28, 1934 – 40) , 3. un 4. Saeimas deputāts, 1934 finanšu ministrs. Kad bijis jākāpj klātpiebrauktās mašīnas kravas kastē, R. atcerējies, ka aizmirsis līdzi paņemt savas sirdszāles, un izvedēji bijuši tik laipni, ka atļāvuši vēlreiz ieiet mājā, lai tās paņemtu.
Miris nometnē 55 gadu vecumā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1935) un Lietuvas Ģedimina ordeni.
Kad Latvija atguva neatkarību, ASV Losandželosā dzīvojošais mazdēls (vārdā arī Ēvalds R.), atguva A i z p u t e s īpašumu. Vēl dzīva bija arī viņa māte, Rimbenieka vedekla. Viņi daudz darījuši atgūtā īpašuma sakopšanā – sakārtots dārzs, uzcelta jauna saimniecības ēka, apkārt īpašumam likts žogs, pagalmā atjaunots karoga masts. Kamēr vēl seniora Ē.R. vedekla spēja atbraukt, viņa vasarās no ASV devās uz Aizputi un tās te pavadīja. LBV, AŠ, &, Evp