M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ROLOFS Jakobs (Roloff Jakob)

1912. A i z p u t ē - ?

A i z p u t ē vadīta bērnība un jaunība. Apmeklējis bērnudārzu un jūdu tautskolu. Mācījies A i z p u t e s Valsts ģimnāzijā (beidzis 1929), pēc tam Liepājas tirdzniecības skolā. Liepājā arī sācis strādāt. Kad mirst tēvs un māte kļūst atraitne, nācies pārtraukt mācības ebreju amatniecības skolā Rīgā un atgriezties A i z p u t ē. Strādā A i z p u t e s pilsētas valdē līdz 1934, kad kā sociāldemokrāts tiek no darba atlaists, uz dažiem mēnešiem apcietināts un ieslodzīts Liepājā. Novembrī atbrīvots un 1935 izceļojis uz Palestīnu.

A i z p u t ē dzīvojusi viņa tēva jaunākā māsa ar ģimeni (Glikmaņi; viņa ar vīru, 3 dēliem un 2 meitām gājuši bojā 1941 ebreju iznīcināšanas akcijā). Tā kā no dzimtas vienīgais dzīvais bija palicis J.R., atjaunojoties neatkarīgajai Latvijai 20.gs. II pusē, viņš pieteicis mantošanas tiesības uz Aizputē esošajiem īpašumiem – savu māju Jelgavas ielā 1 un Glikmaņiem piederējušām Atmodas 23, Kalvenes 32. Pats dzīvoja Haifā. Atgūto īpašumu pārvaldīšanu uzticēja aizputniekam Voldemāram Blokam. (Par A i z p u t i un sevi stāstītais atrodams Verenas Dornas – (Verena Dorhn) – grāmatā Baltische Reise, 1994 nodaļā Von Jēkabpils nach Aizpute.   &

devider

R - alfabēts