M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SAKĀRNIS Oskars – mācītājs.

1902.01.06. Litenes pag. - ? Zviedrijā

Dzirnavnieka dēls. Beidzis Cesvaines ģimnāziju, studējis LU teoloģiju. Absolvējis 1930 (pēc citām ziņām 1931) un tai pašā gadā kļuvis par pirmo latviešu tautības A i z p u t e s latviešu ev. lut. draudzes un aizsargu mācītāju. A i z p u t ē kalpojis no 1920 – 36 (kad viņu nomainīja Didriķis Eizengrauds > Dāvids Grauds.). Viens no teologu brālības Betānija dibinātājiem.

Vēlākais C ī r a v a s garīdznieks A.Ernstsons, kuru viņš ievadījis mācītāja darbā, atceras: Man ļoti imponēja Sakārņa raksturs. Viņš nekad nesēdēja, rokas klēpī salicis, un nekad netēloja mācītāju, bet vienmēr gāja un darīja labus darbus. Oskara Sakārņa svētrunas vienmēr bija pilnas ar reliģisku un patriotisku dinamismu. Atminos, ka daži dievkalpojumi bija pieslēgti Latvijas radio raidījumiem un ka prezidents Kārlis Ulmanis izteica mācītājam Sakārnim pateicību par svētrunu.

1936 – 44 Kuldīgas mācītājs; kopš 1941 arī iecirkņa prāvests, aģendas un liturģijas komisijas loceklis. 1943 LU ieguvis licenciāta grādu.

Viņam kara laikā dzima doma – tautai vajadzīgs liels garīgs stiprinājums – izsludināja aicinājumu radīt Tautas lūgšanu. Rezultātā radās skaņdarbs Dievs, tava zeme deg (Andreja Eglīša vārdi, Lūcijas Garūtas mūzika).

Kara beigās emigrējis, nonācis Zviedrijā, Stokholmā, sekmīgi darbojies. Zviedrijas trimdā Latvijas ev. lut. baznīcas pārvaldes priekšnieks (1945 – 47), kopš 1947 Stokholmas latviešu draudzes mācītājs, 1948 – 53 LNFS valdes loceklis. Sarakstījis apcerējumu Juris Neikens kā teologs, rakstījis presē.   Evp, AŠv, AE

devider

S - alfabēts