M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SISENIS Gundars – uzņēmējs.

Dzimis 1951.19.11. Omskas apgabalā Krievijā, uz kurieni tikuši izsūtīti viņa vecāki un vecvecāki.

Latvijā ģimene atgriezusies 1956 nogalē. Mācījies Rāvas 8-gad. skolā (1959 – 67), turpinājis Grobiņas vidusskolā (1967 – 70). Pēc vidusskolas iesaukums padomju armijā (1970 – 72). Pēc atgriešanās no karadienesta gadu nostrādājis par atslēdznieku Liepājas Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcā, bet 1973 iestājies Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā Latviešu val. un literatūras fak. Ģimenes apstākļu dēļ pārgājis uz neklātienes nod.(1975). Institūtu beidzis 1978, iegūdams latviešu val. un literatūras skolotāja kvalifikāciju.

Uzsācis studijas neklātienē, sācis strādāt (1975) K a z d a n g a s sovhoztehnikumā, kur nostrādājis līdz 1994. Bijis pasniedzējs, mācību daļas vadītājs, no 1989 – 94 – direktors.

1994 nogalē ievēlēts par SIA Elpa valdes priekšsēdētāju. Piensaimniecības uzņēmums (izveidots 1993) viņa vadībā ieguvis plašu atpazīstamību, tā produkcijai laba slava,

G.S. ir Latvijas sieru kluba valdes loceklis, vairāku sasaukumu A i z p u t e s novada deputāts (Attīstības komisijas vadītājs), A i z p u t e s novada Uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs, Liepājas ROTARI kluba biedrs, Latvijas Zemessardzes 44.bataljona senioru vienības loceklis. 2009 nominēts par Gada cilvēku inovācijā Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē. 2011 – Sējējs 2011 laureāta diploms. Atzinības Krusta IV šķira (2014. maijā).

Izaudzināti 2 bērni (ģimenē vairs nedzīvo), dzīvesbiedre vada K a z d a n g a s pag. ambulanci.   &, KL

devider

S - alfabēts