M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

STRAZDIŅŠ Miķelis - baptistu evanģelists, dzejnieks, diriģents, skaņradis.

1908.23.07. K a z d a n g a s pag. – 1958.28.04. K a z d a n g a s c. Apbedīts Kazdangas kapos.

Miķeļa Strazdiņa tēvs, sludinātājs, savu garīgo dzīvi bija veidojis, apmeklējot brāļu draudzes, metodistu un Dieva draudzes dievkalpojumus. Nācis saskarē ar pentakosta darbu, 1928 savās mājās K a z d a n g a s Zāģeros noorganizēja pentakostu draudzi, kura 1946 pievienojās baptistiem.

Miķelis Strazdiņš absolvējis Lauksaimniecības skolu 1928. Pagremdēts 1929 pentakostu draudzē, bet savu garīgo dzīvi un darbu saistījis ar Rīgas latviešu Atmodas baptistu draudzi Pestīšanas templī. 1933 pārnācis uz dzīvi Zāģeros, kur bija vietējās pentakostu draudzes kora diriģents. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz A i z p u t i, strādāja Sadzīves pakalpojumu kombinātā, bijis tehniskais vadītājs, būvdarbu vadītājs. Darbojies arī garīgā dzīvē. Īpašs talants rakstīt kora dziesmu tekstus. (Atdari sirdi un klausies, ko teic, Brīnišķais Glābējs, Golgātas Cietējs, Es dziedāt gribu par dārgo Jēzu, Vai atceries to lielo Mīlestību, Vai klīsti tu vēl pasaulē? u.c.). Viņš devis mūziku saviem tekstiem Bērnībā saulainā biju es laimīgs, Kaut kur ir zeme, kur laime zied, Pār kalniem pelēkajiem u.c. Viņa kompozīcijas rediģējis J.Skuja. A i z p u t e s draudzes kora repertuārā ir 16 viņa kora dziesmas un 71 dziesmu teksts.

Darbā ar kori radās vajadzība pēc kora dziesmu krājumiem. Tādi tika izveidoti 30.gados, no kuriem dziedāja kori K a z d a n g ā un A i z p u t ē. Miķeļa Strazdiņa dziesmas, viņa rakstītie kora dziesmu teksti regulāri skan A i z p u t e s draudzes dievkalpojumos, Liepājas apkārtnes draudžu koros.

Mācītājs A.Vasks: Miķelis Strazdiņš bija gaišs, inteliģents cilvēks.   BV

devider

S - alfabēts