Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
UTKINA Olga (Jurkovska) – žurnāliste.
Dzimusi 1924.03.11. Liepājā. Pirmie 27 dzīves gadi aizvadīti A i z p u t ē. Beigusi A i z p u t e s pamatskolu (1939), mācījusies A i z p u t e s Valsts ģimnāzijā (1940 – 43). Vidusskolu absolvējusi Tukumā (1956). Augstākā izglītība iegūta P.Stučkas LVU žurnālistes kvalifikācijā (1970).
Žurnālistes darba gaitas sākusi, būdama literārā līdzstrādniece A i z p u t e s raj. laikrakstā Jaunais Ceļš (1946 – 50), kam sekojis darbs Tukuma Ziņotājā (1950 – 56) Tukumā un Brīvajā Darbā (1956 – 59) Dobelē. Ražīgākie gadi žurnālistikā aizvadīti Latvijas Valsts televīzijā (1959 – 96), piedaloties TV Panorāmas veidošanā un lauksaimniecības raidījumu redakcijas vadīšanā. Kā autore par raidījumiem Kurš no 26?, TV vimpelis meklē īpašnieku, Atvasara iegūts Vissavienības Radio un televīzijas teicamnieka Goda nosaukums, Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes trīs medaļas, LPSR Augstākās Padomes Goda raksts un daudzi citi Latvijas un PSRS apbalvojumi, tai skaitā Čehoslovākijas republikas Agrostroj Jičin Goda diploms par lauksaimniecības mašīnu un cukurbiešu audzēšanas agrotehnikas propagandu TV raidījumos Latvijā un Igaunijā.
1975 par radošu darbu televīzijā iegūta Latvijas žurnālistu savienības P.Stučkas prēmija, 2011 – balva Par mūža ieguldījumu žurnālistikā. Žurnālistu Savienības biedre kopš 1959 februāra. PSKP (1960 – 90). Vietējās padomes deputāte (1976 – 80). Apbalvota ar 1991 gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi. Saņemts barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības Atzinības raksts par godu 1991 gada barikāžu 20.gadadienai un ieguldīto darbu barikāžu dalībnieku Mārupes biedrības organizēšanā un attīstībā.
Kopš skolas gadiem aktīvi piedalās sporta sacensībās un sporta dzīves organizatoriskajā darbā. Bijusi Kurzemes (1944), A i z p u t e s (1942, 1943, 1946, 1949) un Tukuma (1951, 1952) čempione vieglatlētikā un komandas kapteine volejbolā. Par aktīvu darbību veterānu sporta organizēšanā apbalvota ar Latvijas Valsts Aizsardzības fonda Lāčplēsis valsts Goda zīmi un Latvijas Sporta veterānu Savienības medaļu Sporta slava III pakāpi. Latvijas Olimpiskā Komiteja un Latvijas Sporta muzejs atzinīgi novērtējuši O.Utkinas grāmatu Likteņdzirnās maltais olimpietis (2005), kas veltīta pasaules slavenajam sportistam latvietim Oto Grigalkam. Aktīvi viņa piedalās arī daudzu citu bijušo Latvijas sportistu un sporta dzīves vadītāju apzināšanā, par ko saņēmusi muzeja Atzinības rakstu.
Par A i z p u t ē vadīto bērnību sarakstījusi grāmatu Bērns rāda, kāds būs vīra raksturs (2007), ko ilustrējuši A i z p u t e s Mākslas skolas audzēkņi. &