M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VECSĪLE Olga - zv. advokāta palīdze.

1907.10.12. Ozolnieku pag. Āmerniekos – 1947. nov. A i z p u t e s  apkārtnē.

Dzimusi galdnieka ģimenē. I pasaules kara laikā kopā ar ģimeni bēgļu gaitās Harkovā. 1921 atgriezusies Latvijā.

Mācījusies Rīgas pils. 16. pamatskolā (1922 – 24), absolvējusi Rīgas pils. 2. vidusskolu (1928). Nākamajā gadā beigusi grāmatvedības kursus, LU uzsākusi tieslietu studijas, studējusi (1929 – 39). Vienlaikus bijusi kantoriste papīrmaisiņu fabrikā (1928 – 29), pēc tam mašīnrakstītāja, no 1932 darbvede un nodaļas vadītāja Rīgas pagaidu strādnieku slimokasē. No 1940 nov. Tirdzniecības tautas komisariāta Rīgas ēdnīcu un kafejnīcu tresta sekretāre. 1941 janv. – jūl. Rīgas apgabaltiesas Civilās kolēģijas locekle. Vācu okupācijas laikā (no 1941 sept.) mašīnrakstītāja, vecākā referente un Darba disciplīnas nod. vadītājas v. i. Darba departimentā. No 1943 okt. zv. advokāta palīdze Rēzeknē, no 1944 jūn. Rīgā tai pašā darbā. 1944 okt. evakuējusies uz A i z p u t i.

Pēc otrreizējas padomju okupācijas no 1945 sept. advokāte  A i z p u t e s  juridiskajā konsultācijā. 1946 otrajā pusē ar tieslietu ministrijas pavēli izslēgta no advokatūras kā persona, kas vācu okupācijas laikā ieņēmusi administratīvu amatu. 1947 nov. sākumā mēģinājusi aizbēgt uz Zviedriju, bet  A i z p u t e s  apkārtnē aplaupīta un nogalināta.

Studentu biedrības Zemgalija filistre.   Ljas Adv.

Par šo slepkavības gadījumu toreiz Aizputē daudz runāja, bet ir gājuši gadi, tāpēc daudz kas no atmiņas pagaisis. Par braukšanu uz Zviedriju gan te nerunāja. Teica – 40 gadus vecā advokāte gribējusi pārcelties atpakaļ uz Rīgu. Bija sarunājusi kādu pajūgu, kas to aizvestu uz vilcienu līdz Kalvenes dzelzceļa stacijai. Kad Rīgā viņa nav sagaidīta un sākta meklēšana, izrādījies, ka laupīšanas nolūkā viņu nogalinājis viņas nolīgtais vedējs pa ceļam uz  K a l v e n e s  staciju  B o j u / D  z i r k a ļ u  mežā, jo prom viņa devās ar visu, kas viņai piederēja (un pēc slepkavas domām – advokāts taču ir turīgs, tam ir gan vērtslietas, gan nauda.). Slepkavība tika atklāta.

devider

V - alfabēts