M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VĀVERU Andžs – literāts.

Dzimis ~ 1754 (1826 gada revīzijas listē uzrādīts 72 gadus vecs).

Vāveru māju saimnieks, ilggadējs A p r i ķ u draudzes priekšdziedātājs un ķesteris. Savu mūžu nokalpojis diviem A p r i ķ u mācītājiem Elferfeldiem – tēvam un dēlam. Laikā, kad baznīcā vēl nebija ne ērģeļu, ne ērģelnieka, dziedātājs teica draudzei priekšā dziedamās dziesmas vārdus, uzņēma un turēja meldiņu, draudzes vietā atbildēja mācītājam liturģijas dialogā.

Viena no viņa dziesmām, sacerēta pēc vācu ziņģes parauga, ievietota Neredzīgā Indriķa dziesmu krājumā (1806). Tajā pausts prieks par dzīvi zemnieka sētā, slavināts čaklums un prāts, kas līdzēs nonākt debess līksmībā (Kad man labi klājas / Un man pārtikšan’…).   LRB

devider

V - alfabēts