M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VĒSMIŅŠ Gunvaldis – bioloģijas zinātņu doktors, selekcionārs.

Dzimis 1931.13.09. Kapsēdes pag. Tosmares ciemā zemnieka ģimenē. Jau no 9 gadu vecuma sācis veikt laukos nepieciešamos darbus (arī aršanu), jo tēvs – 1.grupas invalīds. Beidzis K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikuma dārzkopības nodaļu un pēc sadales nosūtīts par agronomu uz Viļāniem (1950). Saimniecībā, kurā dzīvojis, izaudzējis arbūzus. Vēlāk to platība sovhozā jau aizņēmusi 5 ha. Nākamā darba vieta un amats – dārznieks Laidzes lauksaimniecības skolā, kur mēģinājis pavairot vīnogas. Dienējis Moldāvijā, kur plešas lieli vīnogu lauki. Šī kultūra ieinteresējusi, tāpēc, pēc armijas kādu brīdi uzturējies Latvijā, atgriezies Moldāvijā, iestājies Kišiņevas Lauksaimniecības institūta Vīnkopības fak. Jau 1.kursā sācis apputeksnēt vīnogas, interesējies arī par augu slimībām. Diplomdarbu aizstāvējis bioķīmijā. Saņēmis piedāvājumu palikt aspirantūrā. Aizstāvējis disertāciju, lasījis lekcijas agronomu kvalifikācijas celšanas kursos. Bijis docenta vietas izpildītājs. Kad pienākusi ziņa, ka nepieciešams nosūtīt augu aizsardzības speciālistus uz Kubu, jo no iznīcības jāglābj cukurniedres, viens no glābējiem bijis G.Vēsmiņš.

Izlidojuši 1971.12.02. (sazināšanās grūtības nav radījusi, jo viņš perfekti zina franču val., pārvalda arī vācu, spāņu un krievu). Pirmoreiz Kubā uzturējies 14 mēnešus. Ieteicis no visām cukurniedru šķirnēm atstāt tikai 8 imūnās. Pēc gada atkal izsaukts uz Kubu, kad ieteicis tur audzēt vīnogas (tas sākumā atteikts), bet panākumi bijuši viņa ieteikumam audzēt kartupeļus. Trešo reizi uz šo zemi devies par konsultantu, kad tur organizēts institūts augu aizsardzībai (šoreiz darba valoda - spāņu).

Latvijā atgriezies 1992. Līdz 2003 ar selekciju nenodarbojies, tad atsācis. Dzīvo C ī r a v a s pagasta Vīnkokos. Mājas uzbūvētas saulainā meža ielokā, kas piemērota vieta dārza iekopšanai. Galvenais mūža darbs, kam veltīts vairāk par 50 gadu, - vīnogas. Centies iegūt šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu. Visīsākais tas – Amūras savvaļas vīnogām, ko atvedis un krustojis ar tādām kultūras šķirnēm, kam īss veģetācijas periods. Vīnkokos izveidotajā selekcijas stacijā aug ap 80 šķirņu vīnogu. Cīravas sārtā ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā, jo tās ogas ir Ls 2,- lielumā; šķirne izplatīta arī ārpus Latvijas. Ir arī citas labas šķirnes –Liepājas dzintars, Cīravas baltā, Cīravas muskats, Liepājas pērle.

Vīnkokos aug ne vien vīnogas. Ir arī kizilu, valriekstu un saldo ķiršu selekcija. No ķiršu šķirnēm var minēt Dietlava (pēc vecāku dzimto māju nosaukuma), Lidija (dzīvesbiedres vārds), Liepājas lielaugļu, Cīravas sārtais u.c.

Dzīvesbiedre Lidija – speciāliste augu slimībās, meita Natālija (nosaukta Gunvalža mātes vārdā) izvēlējusies medicīnu, dzīvo un strādā Moldāvijā.

Par darbu vīnogu un saldo ķiršu selekcijā Latvijas valdība 2012 apbalvojusi ar Atzinības krustu (IV šķira). 2012.18.11. Aizputes novada dome par mūža ieguldījumu selekcijas darbā un Aizputes novada tēla popularizēšanu Latvijā un pasaulē piešķīrusi titulu Goda novadnieks.   GL, &

devider

V - alfabēts