Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VĪGANTE Venta (īst. v. Venta Bērziņa, dzim. Brūvere) – dramaturģe un pedagoģe.
1913.09.10. Jelgavā – 1994.22.03. Rīgā. Apbedīta Raiņa kapos.
Dzimusi strādnieku ģimenē. Beigusi Jelgavas klasisko ģimnāziju (1932), Jelgavas skolotāju institūtu (1935), studējusi LVU Filoloģijas fak. Latviešu val. un literatūras nodaļā (1946 – 48, neklātiene; nebeigusi). Strādājusi par skolotāju Ezeres, Asītes, Vaiņodes pamatskolās (1935 – 44), no 1944 par skolotāju un mācību pārzini, vēlāk direktori (1948 – 52) D z ē r v e s 7-gad. skolā. Direktore Irlavas vidusskolā (1953 - 61), skolotāja Pļavniekkalna 8-gad. skolā, Rīgas 14.vakara vidusskolā, 9.vakara (maiņu) vidusskolā (1961 – 89). Rakstnieku savienības biedre (1962). LPSR Nopelniem bagātā skolotāja (1956).
Pirmā publikācija – luga Kad ūdeņi palo almanahā Jauno vārds (1959). Daudz izrādīta, populāra skolas dzīvei un audzināšanas problēmām veltītā luga Palmas zaļo vienmēr (teātrī 1959, grāmatā 1960). Teātrī izrādītas lugas Kad rūsa plaiksnā (1961), Diena sākās kā parasti (1962), Pēter, kur tavi dēli? (1965), Parastais 1 x 1 (1972). Visas lugas, izņemot pēdējo, publicētas krājumā Cilvēks sākas ar atbildību (1973). Pamattēma – tikumības, morālās atbildības jūtu audzināšana cilvēkā risināta pedagoģiskās diskusijas formā. Raksturi atsegti raiti ritošā, dzīvā dialogā, konflikta veidojums vājāks, dažkārt mākslots. Rakstījusi libretus operetēm – A.Žilinska Dzintarkrasta puiši (teātrī 1964) un Tikai rozes (teātrī 1977), J.Kaijaka Trešais tēva dēls (teātrī 1976).
Enerģiska, temperamentīga, izdarīga. Apveltīta lieliskām runas dotībām, ko labprāt izmantoja, uzstājoties publiski dažādās sanāksmēs. 70.gadu I pusē vasaras pavadīja Gaviezes Gravainēs (znota vecāku mājas Sanderi atradās ceļa pretējā pusē). Izaudzinājusi 2 dēlus un meitu Sarmīti. Pēc tās nāves kļuva klusa, noslēgta, mazrunīga. Vasarās brauca pie znota Gaviezes pagastā, kur audzēja puķes. LBV, &