M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ZARIŅŠ Laimonis - inženieris piensaimnieks.

Dzimis 1937.17.09. Jelgavā piensaimnieku ģimenē, kurā auga trīs bērni. Skolas gaitas uzsācis Raunas pamatskolā (1946), turpinājis Bauskas raj. Svitenes vidusskolā, kur beidzis 7.klasi (1953) un vidusskolu (1958).

Jau pamatskolā ar labiem panākumiem sākušās viņa sportista gaitas dažādās disciplīnās, kas turpinājušās visu dzīvi. (Rezultāti: volejbolā, šaušanā, riteņbraukšanā, klasiskajā cīņā – 1.sporta klase, peldēšanā – 2.sporta klase). Nodarbojies arī ar izpletņa lēkšanas sportu, jo bijis sapnis - dienēt kara aviācijā un kļūt par kara lidotāju, kam svītru pārvilcis fakts, ka abi vecāki 1949 tikuši izsūtīti (māte pie Latvijā palikušajiem bērniem atgriezās 1952, tēvu atbrīvoja 1953). Sarežģījumi veselības pārbaudē aizkavēja arī startu uz civilo aviāciju Kazaņas apgabala Sasovas lidotāju skolā. Sarūgtināts par pārdzīvotajām neveiksmēm, nolēmis iet tēva pēdās - iestājies Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikuma Piena rūpniecības tehniķa – tehnologa specialitātē (1958 – 61), ko beidzis ar izcilību.

Sadalē norīkotajā darbā par sviesta meistaru Aucē neaizgājis, paklausot tēva teiktajam – jāsāk no apakšas, lai tad ietu uz augšu. Pusotru gadu darbs Bauskas piena kombinātā: kannu mazgātājs > strādnieks > aparātu ceha strādnieks > meistara palīgs > meistara aizvietotājs tā atvaļinājuma laikā. 1963 pārcelts uz Ludzas pienotavu par ražošanas vadītāju (galveno inženieri). Nevēlēdamies kļūt par Malnavas pienotavas direktoru, iesniedzis dokumentus LLA Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas (PRT) fakultātē piena nozares specialitātē un kļuvis students (1965). 1967 pārgājis uz neklātieni un augstskolu beidzis 4 gados (1969). Mācoties klātiene, bijis komjaunatnes sekretārs un LLA biroja loceklis.

Nomainījis studijas klātienē pret neklātieni, sācis strādāt Balvu pienotavā par ražošanas vadītāju (1967). Tam sekojis direktora darbs Dobelē, kur celta gandrīz pilnīgi jauna pienotava ar jaunām tehnoloģiskām iekārtā (no Francijas). Ražoti nebijuši piena produkti par kuru ienākšanu un nostiprināšanos tirgū bija jārūpējas.

Kaut L.Zariņam nebija zinātniska grāda, 1972 uzaicināts strādāt par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Vissavienības zinātniski pētnieciskā piena institūta tikko atvērtajā LLA filiālē. Sācis izstrādāt jaunu, nebijušu tēmu - Putu krējuma tehnoloģija aerosola iepakojumā. Pētnieciskais darbs saistījies ar biežiem braucieniem uz Maskavu. Eksperimenta apstākļos jau sākts iegūt gatavu produkciju, bet … - 1973 pavasarī Pārtikas rūpniecības ministra vietnieks viņu uzaicinājis uzņemties A i z p u t e s Sausā vājpiena rūpnīcas (SVR) celtniecību, apgalvojot, ka zinātne jau nekur nepazudīs – A i z p u t ē būs lielas laboratorijas, zinātni varēs bīdīt tālāk.

A i z p u t ē sākumā bijis celtniecības meistars, tad – iekārtu komplektācijas inženieris, ar 1973.01,09. A i z p u t e s SVR direktors. Pie tādas slodzes zinātniskam darbam vairs nebija laika. Bija celtniecība, rekonstrukcija, jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešana. Tas turpinājās 22 gadus – līdz 1995. (1995 jūnijā Rīgas piena kombināts nodeva Aizputes SVR akcijas Kurzemes piena prezidenta Andra Saldovera rokās, sākās straujš pagrimums ražošanā).

A i z p u t ē nonācis, kļuvis autorallists – 14 gadi aizvadīti, braucot amatieru un republikas profesionāļu sacensībās. Sporta meistars arī šajā disciplīnā. Kā sporta meistara kandidāts Latvijas sastāvā trīs reizes piedalījies sacensībās Maskavā, neskaitāmas reizes Lietuvā u. c. Iegūta 3.vieta un bronzas medaļa Latvijas čempionātā, daudzas Liepājas raj. čempiona medaļas, amatieru sacensību medaļas Latvijā.   &

devider

Z - alfabēts