M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ZEIBURLIŅŠ Kārlis – karavīrs, skolotājs.

Dzimis 1949.07.03. A i z p u t ē zemnieku ģimenē. Tēvs Kārlis ar māti Malvīni (poliete) apsaimniekojuši 54 ha lielu saimniecību – A i z p u t e s pag. Laugaļus. Ģimenē bez Kārļa 4 meitenes. Viņam ir tikai 2 nedēļas, kad 1949.25.03. ģimeni – vectēvu, vecākus, māsas un viņu izsūta uz Sibīriju, un viņi nonāk Omskas apgabala Gorkijs raj. Krasnaja Poļanas sādžā. Latvijā visi (atskaitot vectēvu, kurš miris) var atgriezties pēc 9 gadiem (1958).

Skolas gaitas uzsācis jau izsūtījumā (1956), bet, atgriezies Latvijā, tās atsāk no jauna 1.klasē A i z p u t e s ciema skolā. To beidzis, turpina mācīties A i z p u t e s vidusskolā, ko absolvē 1968 neklātienē. No 1967 līdz iesaukšanai PSRS bruņotajos spēkos 1969 maijā, strādnieks A i z p u t e s CBR-7 būvbrigādē.

Armijā nosūtīts uz Tapas pilsētu Igaunijā, kur pabeidzis seržanta skolu. Pēc tam dienests turpināts Tālajos Austrumos – Amūras apgabala Belogorskas pilsētā (1969 – 70), tad – Kurgānas Augstākajā kara aviācijas skolā (1970 – 74). 1974 dienests Pievolgas kara apgabalā. 1978 pārcelts uz Saratovas apgabalu par politdaļas propagandistu iznīcinātāju aviācijas mācību treniņu pulkā, bet jau tā paša gada decembrī no ieņemamā amata atbrīvots, jo, būdams raksturā atklāts un tiešs, nebaidījies norādīt uz saskatītajām kļūdām armijas dzīvē. Uzstājies pret kukuļņēmējiem, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, pret cilvēku pazemošanu u.c. nejēdzībām armijā. Armijas VDK izmeklēšanā nu atklāts, ka viņa ģimene bijusi izsūtījumā. Saņēmis stingro rājienu ar ierakstu personīgajā partijas uzskaites kartē: Par negodīgumu partijas un tautas priekšā, savas sociālās izcelšanās kā kulaku, algotā darba spēka ekspluatatoru, ģimenes izsūtījuma slēpšanu.

 Kaut arī vairākkārt rakstījis iesniegumu ar lūgumu no armijas atbrīvot, vienmēr ticis noraidīts. Dienesta gaitas turpinājušās Saratovas kara lidotāju aviācijas skolā, bet tad pārcelts uz Latviju (1979) un dienējis Liepājas raj. Paplakā. K.Zeiburliņš: 1989 gadā Paplakas garnizonam blakus esošajā kolhozā „Pionieris” izveidojās Tautas frontes atbalsta grupa. Armijnieki bija ļoti labi informēti par visu, kas notika tuvējā apkārtnē. Sākās pārmaiņu laiks arī tā laika armijā. Pēc Paplakas kara daļas izformēšanas 1990 janvārī norīkots pildīt dienesta pienākumus Tukuma raj. kara komisariātā. 1991 janvāra barikāžu laikā, pabeidzis dežūru komisariātā, no darba brīvajā laikā devies uz Rīgu, uz barikādēm pie Augstākās Padomes.

(Viņš atceras: 1991. gada 13. janvārī biju Paplakā un redzēju pa Lietuvas televīziju, kas notika pie Viļņas televīzijas centra. Sapratu, ka mums sagaidāms tas pats. Nākošajā dienā braucu atpakaļ uz dienesta vietu Tukumā. Aizgāju uz Tukuma Tautas Frontes nodaļu un pieteicos, ka es vēlos braukt aizstāvēt Rīgu. No Tukuma raj. uz Rīgu brauca vismaz divi autobusi. Rīgā pieteicos Barikāžu aizstāvju štābā, Jēkaba ielā pie Jāņa Baškera, kurš arī bija atvaļināts padomju armijas apakšpulkvedis. Barikāžu aizstāvju štābā bija pulcējušies mediķi, bija daudz atvaļināto virsnieku, tieši latvieši. Piedalījos barikāžu aizstāvju štāba darbā, biju kopā ar Jāni Baškeru, Ausekli Pļaviņu, Laimoni Erdmani, liepājnieku Linardu Muciņu un vēl daudziem citiem. Rīgā no laukiem nāca iekšā smagā tehnika, veidojās barikādes, dega ugunskuri. Gaisotne bija satraukta. Virs Rīgas lidoja helikopteri. Galvenais bija saglabāt mieru un nepakļauties provokācijām. Saņēmām diezgan pretrunīgu informāciju par notiekošo. Tika ziņots, ka no Ādažu puses Rīgai tuvojas tanki. Kopā ar Ausekli Pļaviņu devāmies pārbaudīt posteņus. Tur viss bija mierīgi. Tad kopā ar Laimoni Erdmani braucām uz Ādažu pusi līdz Carnikavai, taču neko aizdomīgu nemanījām. Braucot atpakaļ no Carnikavas, uz Brasas tilta mūs apturēja barikāžu dalībnieks no Smārdes (vārdu neatceros) un teica, lai mēs uzmanāmies, jo tikko uz tilta bija OMON vienība. Tikuši līdz tilta vidum, kreisajā pusē redzējām divas OMON vienības automašīnas. Lai izvairītos no sadursmes, Laimonis apturēja satiksmes autobusu, un mēs pa to laiku aizbraucām.).

No 1991.01.09. norīkots par LR Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamenta Tukuma raj. Valsts Dienesta pārvaldes priekšnieku, bet no 1992 – 09 strādājis Virgas pamatskolā par sporta skolotāju, kā arī mācījis zēniem mājturību. Skolēni viņu atceras kā stingru, prasīgu un saprotošu skolotāju. Vēlēdamies iegūt jaunas zināšanas, 2006 pabeidzis Liepājas Pedagoģisko akadēmiju. Viņa vadībā skolēni guvuši labus rezultātus sporta sacensībās kā rajonā, tā republikā. Arī pats šajā laikā aktīvi piedalījies dažādās sporta sacensībās.

Vaļasprieks – medības. Sapnis – audzēt baložus. Ģimenē (nodibināta 1972, dzīvesbiedre Ilga) izaudzināti 3 dēli, no kuriem vecākais – Jānis - dzīvo Anglijā, abi pārējie dzīvi saistījuši ar armiju: Mārtiņš ir LR NBS bataljona komandiera vietnieks, Kaspars pilda dienesta pienākumus NATO gaisa spēkos Vācijā.

Par piedalīšanos barikādēs saņēmis Tukuma mākslinieku grupas dāvātu gleznu un vimpeli Rīgas aizstāvis 1991.  VE

devider

Z - alfabēts