M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ZEMDEGA Kārlis (līdz 1935 Kārlis Baumanis) – tēlnieks.

1894.07.04. C ī r a v a s pag. Gaiļos – 1963.09.11. Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.

Dzimis kā vienpadsmitais bērns 14 bērniem svētītā Baumaņu ģimenē (5 meitas un 9 dēli). Apmeklējis C ī r a v a s pagasta skolu, A i z p u t e s pilsētas skolu, kur jau mācījies gleznot pie vietējā skolotāja K.Šenhofa, Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolu. Akadēmijā vispirms iestājies gleznošanas nodaļā, tikai pēc tam pārgājis uz tēlniecību. Kā atceras jaunākais brālis Teodors Baumanis: Visos gadalaikos Zemdega centās uzzīmēt kādu dabas skatu no tēva mājām, kādu ainavu no viņa mežu līčiem, kādu atsevišķu koku, pļavas ar strautiem, kalnainos tēva laukus. („Gaiļos” nepārtraukti dzīvo līdz 1919, pēdējoreiz tur ciemojas mūža pēdējā – 1963 – vasarā).

Studējis LU Filoloģijas un filozofijas fak. (1921 – 24, nebeidzis, izstājies, pievērsies galvenokārt tēlniecībai). Beidzis LMA K.Rončevska meistardarbnīcu (1927). Papildinājies B.Dzeņa lietišķās tēlniecības meistardarbnīcā (1927 – 28). 1926 – 40 strādā par skolotāju Rīgā. 1940 – 41 LMA Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs. 1947 – 62 LVMA Tēlniecības katedras pedagogs.

Izstādēs piedalās no 1927, arī latviešu mākslas izstādēs ārzemēs: Oslo, Stokholmā, Helsinkos, Maskavā, Ļeņingradā, Briselē, Londonā, Varšavā, Prāgā. Darbi Valsts mākslas muzejā u.c. Darbiem tektoniskas, stilizētas formas, romantiski heroisks vai lirisks saturs, simboliska, metaforiska tēlainība. Darbojies monumentālajā tēlniecībā (piemineklis 1.Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Viļakā (1933), Raunā (Kokle, 1935), Džūkstē (Urna, 1935), Rūjienā (Tālavas taurētājs, 1937), Tukuma Meža kapos (Strēlnieks, 1940) un memoriālajā tēlniecībā (kapa piemineklis R.Šironam, 1933, ārstam V.Skaburskim, 1936, ārstei A.Vēverei, 1962, visi Rīgas Meža kapos; Grašu ģimenei Lielajos kapos, 1936; dēlam Klāvam Pleskodāles kapos, 1947; rakstniecei E.Zālītei Raiņa kapos, 1958).

Veidojis stājdarbus (Meitenes portrets, 1952; Krišjānis Barons (1949, bronzā atliets 1982) un figurālas kompozīcijas (Peldētāja, 1934), kā arī monumentāli dekoratīvus ciļņus (Strādnieki, Saimniece Rīgā, Lomonosova ielā 12, 1930; Dziedināšana, Ļaunā iznīcināšana Sarkanā Krusta sanatorijā Tērvetē, 1931 – 32) un skulptūras (Justīcija Tiesu pilī Rīgā, 1939). Rainim veltīti darbi: piemineklis Raiņa kapos (1935) un Esplanādē (atklāts 1965), krūšutēls Raiņa parkā Jelgavā (1957), portrets Dailes teātrī (1956).

A i z p u t e s Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā atrodas K.Zemdegas darināta piemiņas zīme 1.Pasaules karā kritušajiem aizputniekiem (1938).

Zemdegas audzēkņi: L.Blumbergs, L. Davidova – Medene, A.Gulbis, V.Mikāne, V.Zeile.

Mākslinieku biedrības Sadarbs biedrs (1929 – 34), Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1945), Latvijas KF prēmija (1939). Apbalvots ar PSRS ordeni Goda Zīme (1956).

Kādreizējās C ī r a v a s pag. Gaiļu mājās vecās rijas vietā 1975.01.11. K.Zemdegam tika atklāta piemiņas zīme. Atklāšanā piedalījās tēlnieka dzīvesbiedre, meita – aktrise Māra Zemdega, mazdēls, tēlnieks A.Gulbis.

Viena no K.Zemdegas atziņām: Cilvēks ir šajā pasaulē, lai augtu.   Evp, &

devider

Z - alfabēts