M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ZINGBERGS Juris – skolotājs, 1905. revolucionārs.

1875.* Kuldīgas apr. Padures pag. – 1906.05.02. Rokaižos., tagadējā K a z d a n g a s pag. Apbedīts Brandavu kapos.

Dzimis trūcīga mežsarga ģimenē. Apmeklējis vietējo Padures pagastskolu Mācījies Baltijas skolotāju seminārā (1895 – 99). Teicamo sekmju dēļ jau otrā gadā atbrīvots no skolas naudas un uzņemts puspansijā, tas noz. – pusdienas var ēst pie kopgalda. Seminārā liela interese par dabas zinātni, dziedāšanu, vijoļspēli. Ņēmis dalību semināristu pulciņā (nelegālā), kuram mērķis – dziļāka pašizglītība un iepazīšanās ar progresīvu literatūru.

Beidzis semināru, sāk darba gaitas L a ž a s pagasta skolā (1899 – 1906) netālu no K a z d a n g a s. Vecāku cienīts, bērnu mīlēts skolotājs un reizē enerģisks sabiedrisks darbinieks. Pagastā nodibinājis un vadījis kori, darbojies pagasta biedrībā. Ieņēmis redzamu vietu A i z p u t e s apr. skolotāju vidū jau kopš 1903, uzstādamies par skolotāju kā apzinīgu tautas darbinieku pašapziņas pacelšanu, bijis pret padevīgu muguras locīšanu pagasta dižvīru un baronu priekšā. Citi skolotāji no viņa varējuši mācīties drosmi un stingrību. LSDSP biedrs. Kā skolotājs un sabiedrisks darbinieks cienīts visā A i z p u t e s novadā. Aktīvs Piektā gada revolūcijas dalībnieks. Piedalījies nelegālā skolotāju konferencē, kuru 1905 Liepājā sasauca LSDSP Liepājas komiteja. Pēc 17 oktobra manifesta pasludināšanas kļuvis par revolucionāro cīnītāju vadītāju L a ž ā, K a z d a n g ā, A i z p u t ē. 1905 decembrī arestēts tēva mājās, kopā ar citiem revolucionāriem aizvests uz Kuldīgu, ieslodzīts vācu vingrotāju biedrības zālē. Pēc kāda laika visi aizvesti uz Valtaiķiem, kur 32 cilvēkus noslepkavoja. Juri Zingbergu ved tālāk, un 1906.05.02. pakar R o k a i ž u muižas gatves galā pie otrās liepas kreisajā pusē (netālu no L a ž a s skolas). Pēc tam liek uz viņu vēl vairākas reizes šaut. Tēvs, kas bija braucis soda ekspedīcijai pa pēdām un soda izpildīšanas brīdī atradies aiz smēdes ceļa pretējā pusē, no šaujot sadragātās galvas izkritušās smadzenes ielicis dēla cepurē un apracis turpat zem liepas. Dēla līķi aizvedis uz dzimto pagastu.

1926 L a ž a s izglītības biedrība Progress par visā apkārtnē savāktiem ziedojumiem soda vietā uzliek pieminekli , kurā iekalti vārdi: Par tautu, brīvi, cilvēci tu atdevi savu dzīvību. 1926.09.08. šo vietu apmeklē Rainis un pēc tam raksta: Mēs atradām svaigas puķes pie pieminekļa. Darba tauta nav aizmirsusi tos, kas mira, lai viņa dzīvotu.

J.Zingbergam veltīti daudz dzejoļu (J.Medenis, J.Baltvilks, J.Liepiņš, J.Plotnieks, M.Čaklais u.c.), par viņu rakstījis E.Birznieks – Upītis (Revolūcijas moceklis Juris Zingbergs). A i z p u t ē ir viņa vārdā nosaukta iela.   CPGr, &

* Ziņas par Zingberga vecumu pretrunīgas. Vairākos rakstos minēts, ka sodīšanas laikā bijis 21 gadu vecs

devider

Z - alfabēts