M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ĀDOLFIJS Hermanis (Adolphi Herman) – pašvaldības darbinieks.

1841 – 1924

Adolfi senči 17.gadsimtā Kurzemē ieceļojuši no Silēzijas un vairums darbojušies šeit par mācītājiem.

A i z p u t e s pilsētas galva (1879 – 1886), Aizputes virspilskunga tiesas sekretārs, tieslietu kandidāts. Laikabiedru vidū izcēlies ar savu valdonīgo raksturu. Pamatojoties uz 1975 Katrīnas II Kurzemei uz mūžīgiem laikiem piešķirtām privilēģijām, sludinājis apgalvojumu, ka pastāvošā vācu klasiskā izglītība ir Baltijas provinču lielākā vērtība. Tādēļ uzstājīgi, taču bez panākumiem kavējis cara valdības 19.gadsimta 60. – 70. gados sākto pārkrievošanu, kur viena no prasībām bija aizstāt Baltijas pārvaldē lietoto vācu valodu ar krievu valodu. . Liepājas pilsētas galva četros domes sastāvos (1886 – 1902) – ilgāk nekā jebkurš cits Latvijas pašvaldību darbinieks.. Kad viņš sāka, saimnieciskā dzīve Liepājā nīkuļoja. Viņa laikā notika jūtams Liepājas saimnieciskās dzīves uzplaukums. Tika veikta pilsētas uzmērīšana un ielu konfigurācijas regulēšana, uzcelta pirmā elektrostacija, uzbūvēts elektriskais tramvajs, ierīkots ielu apgaismojums, uzbūvēts šaursliežu dzelzceļš Liepāja – A i z p u t e, galvenokārt A i z p u t e s un tās apkārtnes muižnieku interesēs (1894 – 97). Pēdējā dēļ Adolfijs tika apsūdzēts bezatbildīgā Liepājas līdzekļu izšķiešanā un zaudēja pilsētas galvas amatu. Pret viņu ierosināja krimināllietu, kuru vēlāk izbeidza. Bija enerģisks 1905.gada revolūcijas apkarotājs, nosodījis latviešu tieksmi pēc savas valsts dibināšanas. Liepājas Lielās ģildes eltermanis (1908 – 24). Pēc viņa pārliecības stingra rakstura vīrieti ienaidnieks nīst līdz nāvei, bet draugi vairāk ciena nekā mīl. LBV

Nedaudz pilnīgākas un gadskaitļos atšķirīgākas ziņas atrodamas biogrāfiskajā vārdnīcā „Latvijas advokatūra”:

1841.01.09. Jelgavā – 1924.05.06. Liepājā. Apbedīts A i z p u t e s kapos.

Dzimis mediķa ģimenē. Mācījies Jelgavas pilsētas ģimnāzijā (1858 – 61). Mājskolotājs Meijmuižā (1861 – 63) (tag. Meijas Jelgavas teritorijā). 1863 uzsācis tieslietu studijas Tērbatas universitātē. Pēc beigšanas (1866) strādājis Jelgavas pilsētas maģistratūrā. No 1868 tiesas sekretārs A i z p u t ē. Aizputes pilsētas galva (1878 – 86). Liepājas pilsētas galva (1886 – 1902). Bijis arī goda miertiesnesis(1890 -1902). No 1899 Liepājas – A i z p u t e s dzelzceļa līdzdibinātājs un direktors, A.Vites un L.J.Hikes bāriņu nama direktors. No 1902 līdz 1915 zvērināts advokāts A i z p u t ē. Kurzemes vācu biedrības līdzdibinātājs un budžeta komisijas un Liepājas nodaļas vadītājs, Liepājas Amatnieku biedrības priekšsēdētājs. No 1919 zvērināts advokāts Liepājā, Liepājas Lielās ģildes eltermanis, Liepājas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības goda biedrs.

Precējies 1869 ar Idu Binemani-Binenštammu (1848 – 1911), dēli Vilhelms (dz.1870) un Karls (dz. 1871). Baltvācu studentu korporācijas Curonia filistrs.

devider

A - alfabēts