M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

AIVARS Pēteris - ārsts, Aizputes slimnīcas atjaunotājs pēc 2. pasaules kara.

1900.31.05. Madonas apr. Priecumos – 1991.24.09. Rīgā, apbedīts Ziepniekkalna kapos.

Dzimis vienā no gleznainākajiem Latvijas apvidiem – Madonas apriņķa Priecumos. Mācījies Lisas kalna skolā, Liepājas Biržas komercskolā (1911 – 14), Urjupinskas pilsētas reālskolā Krievijas dienvidos (sakarā ar ģimenes došanos evakuācijā), kuru absolvējis 1917. Pēc Pirmā pasaules kara 1920 septembrī sācis studijas Latvijas Universitātes pirmajā medicīnas studiju kursā LU vēsturē. 1926.13.12. līdz ar vēl 60 kursa biedriem saņēmis diplomu, iegūstot ārsta grādu ar visām likumā paredzētām tiesībām.

No 1927.01.05. – 1944.15.09. ķirurgs un slimnīcas direktors Jēkabpils apriņķa slimnīcā. Plānojis un vadījis slimnīcas pilnveidošanos, jaunu ēku būvi, augsti profesionālu darbinieku (ārstu, medmāsu, palīgpersonāla) piesaistīšanu.

No 1944.15.09. – 1964.20.10., kad aizgāja pensijā, strādāja A i z p u t e s apriņķa slimnīcā par vadošo ķirurgu un slimnīcas vadītāju.
Divi dēli, abi studējuši medicīnu. Vecākai – Andris -  miris, Juris – Dr.h. biologs.
Dzīves pēdējos gados uzrakstījis ļoti tēlainas savas dzīves atmiņas. &

devider

A - alfabēts