Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
AIZSILA ZĪLĪTE (īst. v. AVOTIŅA Anna, dzim. Vēzīte) – trimdas rakstniece, gleznotāja.
1897.14.07. Aizputē – 1987.01.01. Kanādā
Dzimusi A i z p u t ē, vairs neesošā pēdējā mājā Kuldīgas ielas labajā pusē, tā sauktajā Melnajā krogā. Bērnība vadīta Vecpilī. Ieguvusi skolotājas tiesības (1921 – 23), strādājusi par skolotāju Nīcā (1920 – 40), Vecpilī, Rīgā. Kara beigās sākts trimdas ceļš – Vācija (1945 – 49), kur bijusi skolotāja latviešu bēgļu bērniem, pēc tam (1950 – 68) tas turpināts Kanādā (Vankuveras un Edmontonas latviešu skolās). Organizējusi un vadījusi teātra pulciņus, bērnu svētkus, rakstnieku cēlienus u.c. Dzīvesbiedrs Kornēlijs Avotiņš bijis ev. lut. draudzes mācītājs Kanādā.
Rakstījusi stāstus, pasakas, dzejoļus. Iznākuši darbi: Mīklas un pasakas (1965), vēsturiska pasaka Trīs māsas (1966), stāsts Minnīte (1969), Zīlīte stāsta pasakas (1969, 1976).
Gleznot mācījusies pie Romāna Sutas un Jāņa Tīlberga. No 1951 – 56 darbi izstādīti vairākās kanādiešu mākslas izstādēs. Savām grāmatām vizuālo ietērpu un katrai pasakai ilustrāciju darinājusi pati. &