M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

AKSENOKA Rita (Vīdnere) – juriste.

Dzimusi 1936.22.04. D z ē r v e s pag. Gobziņos.

Mācījusies D z ē r v e s 7- gad. skolā, absolvējusi A i z p u t e s vidusskolu (1955). (Mēs, toreizējie vidusskolēni, bijām pēckara paaudze, varbūt mazliet vecāki un nopietnāki nekā vajadzēja būt, jo karš gandrīz katrā ģimenē bija atstājis nelaimi un sāpes.) Beigusi LVU Ekonomikas un juridisko fakultāti (1960). Par juristi kļuvu nejauši. Manā ģimenē pirms manis nebija neviena jurista – vairums saistīti ar darbiem mežā. Vidusskolas laikā man nekad nenāca prātā doma, ka varētu mācīties juristos, vēl jo vairāk – strādāt ar noziedzniekiem, izmeklēt krimināllietas, būt prokurorei.

LPSR prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes prokurore. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas daļas priekšniece (1962 – 90). LR prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece (1990 – 92); ģenerālprokurora palīdze preses jautājumos (1992 – 95). Kopš 1995 LR Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja. No 1991 piedalās Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumu un jaunā Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādē. Piedalījusies Apžēlošanas likuma izstrādē (1998) un darba grupā par tiesībsarga (ombuda) institūta ieviešanu Latvijā (2000). Publicējusi rakstus par juridiskiem jautājumiem.

Pēc 2007.07.07. pensionējusies.

Ģimenē izaudzināti divi dēli. LE, &

devider

A - alfabēts