Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ANDREJSONS Vilnis – ceļu inženieris.
Dzimis 1928.24.07. Dundagā.
Studējis LVU Inženierzinātņu fakultātē (1948 – 53). Pēc beigšanas sācis strādāt par vecāko inženieri Ventspils 8. ceļu ekspluatācijas iecirknī. No 1954 – 62 – priekšnieks 2. ceļu ekspluatācijas iecirknī (vēlāk 2. ceļu ekspluatācijas rajonā) Jelgavā. No 1962 – 73 vadījis 7. ceļu būvniecības rajonu (7.CBR) A i z p u t ē. Viņa Aizputē vadītajos gados CBR- 7 piedzīvoja savus ziedu laikus. Šajos gados liela nozīme pievērsta racionalizatoru darbam, 7. CBR kļuva par racionalizatoru uzņēmumu, kas pat sarīkoja novadu racionalizatoru skati un saņēma ministrijas apbalvojumu (1972). Paralēli tiešajam ceļinieku darbam viņa vadītais uzņēmums uzņēmās arī papildus rūpes – cēla ražošanas ēkas, dzīvojamās mājas darbiniekiem, uzbūvēja lielisku administratīvo ēku un klubu. Plauka mākslinieciskā pašdarbība. Starp citiem izcēlās ceļinieku pūtēju orķestris. Pirmās vietas republikā tika saņemtas par tematiskiem vakariem (priekšnieks pat sadzejoja scenārijus savas darba vietas pašdarbības kolektīvam, lai tas varētu uzvarēt republikas pašdarbības skatē). Kopš 1967. republikā notika Aizputes 7. CBR ierosinātie ceļinieku tūristu salidojumi. Attīstījās kinoamatierisms u.c.
Pēc Aizputes sekoja 10 gadi direktora vietnieka postenī Ceļu projektēšanas institūtā Rīgā. Sākot ar 1982 – 92 rudeni, – Rīgas 1. ceļu remonta un būvniecības pārvaldes priekšnieks. Pēc tam strādājis apvienībā Latvijas Autoceļi, tad Latvijas Autoceļu direkcijā Ārējo sakaru daļā. Tātad – ieņēmis augstus amatus savā specialitātē.
Sabiedrībā pazīstams ar rakstiem periodikā un grāmatām par dažādām ceļu problēmām, to skaitā arī par ceļu vēsturi. Darbi: Ceļinieku pamatkapitāls, 1. grām. 1999, 2. grām. 2006; Laikmeti un ceļi, 2004 u.c. Kopā ar Hamilkāru Sviķi tapusi grāmata par ceļu nozares 100- gadi (2013). Pats visu mūžu, vadot ceļu būvi, rūpējies par to, lai ceļš būtu kvalitatīvs un iekļautos ainavā. Vērtējot lauku ceļus, kopā ar I.Ziedoni un Ē.Hānbergu, izbraukājis Latviju krustu šķērsu.
Interese par politiku, vēsturi, saimniecību. Periodiskajā presē raksta ne tikai par ceļiem un to problēmām. Lielas diplomāta spējas, prasme nolīdzināt asumus. Kā viņu raksturo žurnālists Andris Tiļļa (2013): vienmēr aizstāvējis latvietību, uztrauc, ka drošības iestādes pieļauj šovinistu akcijas, Latgales atdošanas plāns, 9.maija izdarības. Pasakot vien – mēs par to zinām, fiksējam, pretvalstiska darbība netiek novērsta. Rūp – kāds ir mūsu valsts nākotnes ceļš.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Ir Ordeņa brālībā. VA