M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ĀRNIECE Līze – izcilākā rajona lopkope – slaucēja.

1912.12.08. – 1982. 28.12.

Dzimusi Kuldīgas rajona (toreiz Aizputes apriņķa) Rudbāržu pagasta Biržos kalpu ģimenē. Darba dzīvi sākusi 10 gadu vecumā kā gane. Trūcīgo materiālo apstākļu dēļ skolā beigusi tikai 5 klases. Pēc apprecēšanās ģimene strādā par rentniekiem. Vēlāk pārceļas dzīvot K a z d a n g a s pagasta Pūņos, kur padomju vara viņiem piešķir zemi. Nodibinoties kolhoziem, kļuvusi par Ļeņina vārdā nosauktās kopsaimniecības kolhoznieci. No 1949 līdz 1975 strādā par slaucēju, apkopjot 12 – 16 govis, un kļuva par izcilu šī darba darītāju, kas saņēmusi tik daudz padomju varas apbalvojumu kā neviens cits cilvēks Kazdangas pagastā.

Apbrīnas vērts bijis viņas darbs, kurš balstījās tikai uz roku darbu, īpaši smagajos kolhoza sākuma gados, jo vēl nebija mehanizācijas, kas atvieglotu slaukšanu, ūdens piegādi kūtī u.c. Lai iegūtu augstākus izslaukumus un papildinātu uzticēto lopu trūcīgo ēdienkarti, neviena neskubināta, brīvprātīgi audzēja lopbarības bietes 3 ha platībā. Kļuva par labāko slaucēju rajonā. Tika ievēlēta par Latvijas Augstākās Padomes (AP) deputāti (1964), ierakstīta Liepājas rajona Goda grāmatā (1965), piešķirts V.I. Ļeņina ordenis (1966). LPSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbiniece (1969), Vissavienības Tautas saimniecības izstādes zelta medaļa (1969), Oktobra Revolūcijas ordenis (1971), Darba Sarkanā Karoga ordenis, medaļa Sociālistiskās sacensības uzvarētājs un PSKP CK goda zīme Devītās piecgades uzvarētājs (visi 1973). Bijusi Liepājas rajona deputāte un rajona partijas komitejas locekle.

Mirusi Kazdangā, apbedīta Pūņu (Ozolu) kapsētā. AL, &

devider

A - alfabēts